Ekoloģiskajās tiesībās arvien lielāku nozīmi iegūst tiesību normas, kas regulē ne tikai atsevišķu dabas objektu un resursu izmantošanu un aizsardzību, bet arī lielu ekosistēmu, piemēram, Baltijas jūras vides, ieskaitot ūdeņu (virszemes un pazemes), jūras gultnes un krastu aizsardzību. Tas notiek ar starptautisku konvenciju un valstu nacionālās likumdošanas palīdzību. Ekoloģiskās tiesības regulē gan atsevišķu dabas objektu (resursu) izmantošanu un aizsardzību, gan arī šo objektu sistēmu (ekosistēmu) izmantošanu un aizsardzību.
Vides tiesību avoti ir normatīvi tiesiskie akti, kuri regulē apkārtējās vides aizsardzības sfēru. Šiem normatīvi tiesiskiem aktiem ir jābūt valsts varas nesējas spēkam, jābūt paredzētiem vairākkārtējai lietošanai, jābūt adresētiem nenoteiktam subjektu skaitam un jābūt saistošiem priekš visiem subjektiem. Lai normatīvi tiesiskais akts varētu kalpot par vides tiesību avotu, tam ir jāatbilst noteiktām prasībām, kā, piemēram, tam ir jābūt izteiktam noteiktā formā (likums, valdības nolikums, u.c.), jābūt sastādītam likumā paredzētā formā, jābūt pilnvarotas personas izdotam, jābūt oficiāli publicētam. …