No 12.gs. - 15.gs. pastāv gotika, kas ir pilsētu māksla. Gotika kā stils raksturojas ar vieglumu graciozitāti un tieksmi uz augšu tuvāk pie Dieva visa katedrāļu celtniecība bija pilnībā simbolizēta. Šāds iespaids tika panākts ar smailarkas palīdzību. Logos bija vitrāžas-no krāsaina stikla gabaliņiem darināti mākslas darbi. Līdz pat viduslaiku beigām šajā stilā tika celtas arī pilis, rātsnami, ģilžu ēkas, kā arī pilsētnieku dzīvojamās mājas.
Idealizēta gotiskā katedrāle sastāv no septiņām spirālēm. Ļoti liela nozīme gotikā bija dārgakmeņiem katram no tiem tika piedēvētas savas īpašības. Tie piešķīra telpai vēl lielāku gaišumu, kas norādīja uz to maģisko spēku. Būtībā var teikt, ka viduslaiku gotikas baznīcas ar savu vieglumu, gaišumu un vertikālo konstrukciju iemieso sevī augšāmcelšanos ideju.
Literatūra
Viduslaiku literatūra galvenokārt tapusi latīņu valodā, jo tā bija katoļu baznīcas oficiālā valoda, savukārt baznīca bija gandrīz vienīgais izglītības avots. Izņēmums bija tautas eposi, kas rakstīti attiecīgās tautas valodā. Viduslaiku literatūras sarakstītie darbi ir saglabājušies arī mūsdienās, un tāpēc arī mūsdienās ir palikušas dažas viduslaiku literatūras iezīmes mums mantojumā
Manuskripti - jeb rokraksta grāmatas ir pirmās kas parādījās. Tās pastāvēja vēl ilgi līdz ar iespiestajām grāmatām. Vairums viduslaiku rokraksta grāmatu ir tapušas tieši klosteros un visbiežāk tās bija dažādi noraksti, kur tika izveidotas pat īpašas telpas pārrakstīšanai - skriptoriji.
15. gs beigās Johans Gūtenbergs atklāja grāmatu iespiešanas tehnoloģiju ar metāla burtiem.
…
