Hanzas izaugsmi ietekmēja Vācijas ekspansija uz austrumiem. Tas nozīmē, ka Vācija paplašināja savu teritorijas un ietekmes sfēru. Proti, vācieši dibināja pilsētas, kurās nometināja izspiestos vai asimilētos vidus slāvus, kas dzīvoja Baltijas jūras dienvidu krastā. Par pirmo ostas pilsētu pie Baltijas jūras kļuva Lībeka (1143.gads). Vācu jaundibinātās pilsētas atradās tuvu vai tieši bijušajos slāvu tirdzniecības centros. Pilsētas savu statusu ieguva, tikai tad, kad nonāca vācu valdījumā. Lielu ietekmi atstāja arī, tā saucamā, komerciālā revolūcija, kas noveda pie ārzemju tirdzniecības struktūras izmaiņām. Tirgotāji apmetās pilsētās, turklāt viņu vietā kuģoja pārstāvji. Šāda situācija radīja tirdzniecības apjoma pieaugumu un naudas izmaksu ietaupījumu. Tirgus ceļi koncentrējās lielākajās pilsētās. Starp citu, Lībeka kļuva par galveno tirdzniecības ostu Baltijas jūrā. Tirgotāji, dzīvojot pilsētā, aizvien vairāk iesaistījās arī pilsētu politiskajā pārvaldē.[4.,12.-15.lpp.]
Feodālās sistēmas sabrukuma cēloņi. Feodālisms sabruka laikā no 1350. līdz 1450.gadam. To izraisīja dažādas katastrofas un apvērsumi, ko nebija iespējams apturēt. Piemēram, daudz iedzīvotāju mira no mēra. Tāpat zemākajos slāņos valdīja sociālais nemiers. Politiskā cīņa starp feodālisma aristokrātiju noveda pie tā, ka radās spēcīgas un centralizētas monarhijas gan Francijā, gan Anglijā. Neapšaubāmi, ka tika iedragāta arī baznīcu autoritāte.[2.,79.lpp.] Lielu ietekmi gan uz kapitālisma aizsākšanos, gan feodālisma sabrukumu atstāja lielie ģeogrāfiskie atklājumi. Principā var teikt, ka feodālās sistēmas noriets bija saistīts ar preču un naudas attiecību nostiprināšanos saimniecībā, kā arī bruņinieku kavalērijas nozīmes samazināšanos.[1.,6.lpp.]
…
