1. Tiesību izpratnes transformācija Latvijā
sk. sīkāk. Levits E. Dažas tēzes par Latvijas tiesību sistēmas problēmām. Diena. 20.02.1998.
Latvija 04.05.1990 atjaunojot savu neatkarību, “startēja” kā pie sociālistisko tiesību loka piederoša tiesību sistēma, kura nav savienojama ar demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatprincipiem. Pēdējos 12 gados Latvijas tiesību sistēma lēnām “dreifējusi” prom no sākotnējā sociālistiskā (padomju) tiesību loka Rietumu (kontinentālās Eiropas) tiesību loka virzienā. Šis transformācijas ātrums dažādos līmeņos ir bijis dažāds: 1) vistālāk attīstījusies mūsu likumdošana. Pēc 12 gadu intensīva AP un īpaši Saeimas likumdošanas darba, padomju tiesību principu ietekme mūsu likumu tekstos nav vairs pārmērīgi jūtama, 2) turpretim ļoti vāji ir attīstījusies tiesību pielietošanas metodoloģija. Sociālistisko tiesību pielietošanas metodoloģija būtiski atšķiras no Rietumu metodoloģijas. Līdz ar to sociālistisko tiesību (ierēdnis, tiesnesis) vienu un to pašu normas tekstu (un tās juridisko kontekstu) bieži izprot pavisam citādāk nekā Rietumu tiesību pielietotājs. Rodas paradoksāla situācija: moderns likums, padomiski piemērots, noved pie absurda rezultāta. Tiesību kultūra ir daļēji mainījusies, cēlusies tiesiskā apziņa. Tiesību kā sabiedrisko attiecību regulēšanas institūta nozīme ir krietni lielāka nekā agrāk, taču tai pat laikā kā negatīvie faktori minami koruptīvā vide un ētiskais relatīvisms. Pie Rietumu tiesību elementiem pieder mūsu nacionālais tiesiskais mantojums, kā Satversme un Civillikums, ko Latvijas tiesību sistēma pirms padomju okupācijas bija integrāla Rietumu (Kontinentālās Eiropas) tiesību loka sastāvdaļa. Kā jau minēts visus neatkarības atjaunošanas gadus ir novērojama Latvijas tiesību sistēmas nenovēršama transformācija kontinentālās Eiropas tiesību sistēmas virzienā. Iespējams konstatēt, ka Latvijas tiesību sistēma atrodas starp Rietumu tiesību sistēmu un Sociālistisko tiesību sistēmu, jo tās nacionālais tiesiskais mantojums un jaunie normatīvie akti daļa no kuriem izstrādāta iekļaujot tajos EK direktīvā izvirzītās prasības uzskatāmi par Rietumu tiesību sistēmai atbilstošiem, savukārt lielā mērā šo aktu piemērošanas metodoloģija ir saglabājusies vecā, Sociālistiskajai tiesību sistēmai atbilstošā. Jo, lai arī ir normatīvajos aktos ir iestrādātas un vairāk vai mazāk iepazītas noteiktas metodes, tomēr trūkst prasmes tās pielietot. Šodien, iespējams konstatēt, ka Latvijā – gan ar lielākām vai mazākām deformācijām – tomēr pastāv plurālistiska sabiedrība, demokrātiska iekārta un tirgus ekonomika. Turpretim tiesiskā iekārta – it īpaši tiesību piemērošanas līmenī – savā attīstībā ir palikusi iepakaļ. Cilvēki prasa no valsts mūsu pašreizējajai sabiedriskās, politiskās un ekonomiskās iekārtas attīstības stadijai atbilstošu tiesisko iekārtu, ko valsts nevar piedāvāt. Tas ir galvenais neapmierinātības iemesls ar pašreizējo tiesību sistēmu. Šodien jau pastāv aptuvena nojausma par to kā Latvijai vajadzētu funkcionēt kā tiesiskai valstij. Tomēr visgrūtāk ir panākt to, lai katrs ierēdnis un tiesnesis pieņemot konkrētu lēmumu, saprastu, kādu rīcību no viņa prasa vispārēji formulētie tiesiskas valsts principi – kuriem abstraktā līmenī visi piekrīt. Vai vispār un cik kvalitatīvi tiesību pielietotāja (ierēdņa, tiesneša) intelektuālais darbs – abstrakta principa pārvēršana konkrētā rīcībā – tiek veikts, vispirms ir juridiskās prasmes jautājums, kura mums trūkst. Politiski ētiskais relatīvisma, kas pie mums nereti pastāv nav savienojams ar kalpošanu tiesiskai valstij. Šobrīd būtu jāturpina apzināt Rietumu tiesībām raksturīgie elementi, kas jau ieviesti un kas vēl jāievieš, lai mūsu tiesību sistēma veidotos atbilstoši Satversmes noteiktajai un tiesiskajai valsts iekārtai. Būtu rūpīgi jāpēta un jāanalizē Rietumu tiesības, lai izprastu to būtību, atklātu aiz tiesību normu tekstiem stāvošus principus un izvērtētu, vai tie ir “stingrie” principi, kas nav grozāmi, vai tie ir “variatīvie”, kurus katra valsts veido atbilstoši saviem apstākļiem. No sagrābstīto “zināšanu” līmeņa un no konteksta izrautu dažādu valstu tiesību teksta mehānisku pārrakstīšanas būtu Rietumu tiesību analītiskās sapratnes līmenī, lai efektīvi spētu pārņemt šo tiesību progresīvos principus un ieviest tos mūsu tiesībās – gan likumdošanā, gan tiesību izpratnē, gan kultūrā. Novērojamas pozitīvas tendences Latvijai pieslēgties Vācijas tiesību sistēmai, jo, tā kā mazas valsts juridiskā kapacitāte (likumdošanā iesaistīto speciālistu skaits, tiesību zinātnē un tiesu praksē uzkrātās juridiskās atziņas) ir ierobežotas, lai piedāvātu tādu pašu tiesisko kvalitāti, mazai valstij intelektuāli jāpieslēdzas kādas lielas tiesību sistēmas juridisko atziņu krājumam.
2.jautājums. Dabisko tiesību doktrīnas un juridiskā pozitīvisma attiecības.
…
Tiesību izpratnes transformācija Latvijā;Dabisko tiesību doktrīnas un juridiskā pozitīvisma attiecības;Tiesību un morāles normu pārklāšanās problēma;Tiesību avotu veidi;Normatīvo aktu hierarhija u.c.
- Vispārējā tiesību teorija
- Vispārējā tiesību teorija - eksāmena atbildes
- Vispārējā tiesību teorija (turpinājums)
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Īpašuma tiesību īstenošanas problēmas
Конспект для университета1
-
Personu tiesības: Eiropas konvencija un tās protokoli cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzībai
Конспект для университета5
-
Tiesību pamatu atbildes uz kontroljautājumiem
Конспект для университета9
-
Tiesību teorijas eksāmena jautājumi
Конспект для университета25
-
Latvijas valsts un tiesību vēsture
Конспект для университета2