15. gs. sākumā franči beidzot sakāva angļus, kas bija sagrābuši lielu daļu viņu zemes. Kaujās viņus vadīja sieviete, kura tagad ir kļuvusi par vienu no visiemīļotākajām varonēm.
Žanna d’ Arka piedzima 1412. gadā nabadzīgā ģimenē. Viņa nemācēja rakstīt, bet bija aizrautīga un neatlaidīga un strīdā spēja pārliecināt pat izglītotus cilvēkus. Jau bērnībā Žanna dzirdēja svēto un eņģeļu ’’balsis’’. Šīs balsis Žannai teica, ka viņai jānosēdina Francijas tronī tās likumīgais karalis. Žannai izdevās pārliecināt troņmantinieku, vēlāko Kārli , un iegūt viņa atbalstu. 1429. gadā, kad Žannai baja tikai 17 gadu, viņa pārņēma franču armijas vadību un atbrīvoja Orleānu. Žanna vadīja savas dzimtnes karavīrus arī citās veiksmīgās kaujās, bet 1413. gadā vaņu sagūstīja burgundieši – franči, kas cīnījās angļu pusē. Tie Žannu pārdeva angļiem kas viņu ieslodzīja un tiesāja kā ķeceri – cilvēku kas netic baznīcas mācībām. Žannu atzina par vainīgu, un 1431. gada 30. maijā Ruānā viņu dzīvu sadedzināja uz sārta. Pēc Žannas nāves angļus no francijas padzinana un Žannu slavināja kā varoni. Ap Žannu vijās leģendas un 1920. gadā viņu pasludināja par svēto.
Ļaužu pūlis vēroja Žannu dzīvu sadegam uz sārta. Lesmām ceļoties, viņa
Lūdza pēc krusta, un kāds priesteris viņai pretī pacēla krucifiksu no tuvējās baznīcas altāra.
Žanna d’ Arka bija drosmīga cīnītāja. Viņa nēsāja bruņas un matus apgrieza īsi kā vīrietis. Žanna ļoti ticēja Dievam un pirms došanās kaujā izlūdzās Dieva svētību.…
