Zentas Mauriņas pārdomu analīze

9. Jo vairāk mēs steidzamies, jo mazāk mums laika. Kā, diriģējot simfoniju, vissvarīgākais ieturēt pareizo tempu, tā tas arī katra cilvēka dzīvē. Ir arī jāiemācās – un man pašai tas bijis visgrūtāk – pacietīgi gaidīt.
Mūsdienās, cilvēki steidzas izdarīt visu ātrāk, lai būtu laiks atpūtai. Bet jādomā arī par to, cik labi ir kaut kas izdarīts. Varbūt noteiktās situācijās laikam nav jēgas, bet jēga ir kādas darbības kvalitātei. Bet spēja gaidīt ir visgrūtākā, to var tikai saprast.
10. Katram pumpuram ir vajadzīgs laiks, saule, gaiss un mitrums, lai uzziedētu un nestu sēklas. Tā arī mēs savas vēlmes ar varu nevaram īstenot. Neatlaidība un sīksta pacietība vainago darbu un palīdz arī mazā dārzā izaudzēt krāšņas rozes.
Ja jums ir kāds mērķis, jums ir jāizdara viss, ka jūs varat un ko arī pat nevarat. Jo tikai neatlaidīgums pievedīs jūs jūsu mērķim. Pats galvenais – nepadoties. Un tad pēc kāda, bet nezināma laika viss būs, ko jūs vēlaties.…