7. Pārdomas
Neesmu liels grāmatu fans, bet “Noslēpumu sala” bija manai gaumei patīkama grāmata. Katrā grāmatā mēģinu saprast to, ko tā mēģinājusi man pastāstīt – vai nu kāda atziņa, par ko var aizdomāties, vai arī kāda dzīves mācība. Šajā grāmatā atziņu bija vairāku. Man patika optimisms, kas piemita Linkolna salas iedzīvotājiem, jo viņi spēja palikt mierīgi situācijā, kad viņi tika izmesti uz pilnīgi neapdzīvotas vietas. Šī grāmata man lika aizdomāties par cilvēku veikumiem zinātnē un kā tie iespaidojuši grāmatas autoru grāmatas rakstīšanas laikā. Sairess Smits ir pieredzējis inženieris un ar viņa palīdzību tiek uzbūvētas neskaitāmas būves un iekārtas, lai spētu uz šīs salas izdzīvot. Manuprāt, pat mūsdienās uzbūvēt dzirnavas vai mājokli klints sienā ir diezgan grūti un laikietilpīgi, un tas, ka uz šīs salas bija vēl jāpiemeklē vajadzīgie resursi, lai to paveiktu, padara šo veikumu vēl jo vairāk iespaidīgu. Manuprāt, mēs, jaunā paaudze, mazāk protam darīt praktiskas lietas, jo tagad apkārt ir elektronika, ar kuras palīdzību šīs lietas ir izdarāmas daudz vienkāršāk. Grāmatā arī aprakstīta cilvēku sadarbība un vienotība un man šķiet, ka arī mūsdienās vairākās situācijās trūkst cilvēku saliedētība. Katra nodaļa vienmēr nobeidzās ar kairinājumu sākt nākošo, lai uzzinātu, kādi notikumi beigu beigās norisinās un kādas ir to sekas.
…