Zinātniskais aparāts un zinātniskā darba metodes politikas zinātnē

Politikas jēdziens ir ļoti plašs un daudzveidīgs, daudzi zinātnieki to ir skaidrojuši, tāpēc politikai ir ļoti daudz definīcijas. Politika ir sociāla zinātne, kas ir saistīta ar cilvēku un viņa darbošanos grupā. Politika ir arī mācību priekšmets. Politika viemēr ir dialogs, nevis monologs.
Var izdalīt četrus politikas skaidrošanas veidus: politika kā māksla, politka kā publiska darbība, politika kā kompromiss un saskaņa un politika kā vara. “Politika nav zinātne ... bet gan māksla”1 . Tā ir valdības māksla pārvaldīt sabiedrību. Politika lielā mērā ir saistīta ar politiķu darbību. Taču politiķi darbība bieži vien tiek vērtēta visai skeptiski, jo sabiedrībā ir iesakņojies viedoklis, ka viņi meklē labumu tikai sev, aizmirstot par savu tiešo pienākumu, tātad daudzi politiķi šo mākslu vēl nav apguvuši.
Politika kā publiska darbība atšķiras ar to, ka šajā aspektā netiek vērtēta tikai valdība, bet gan visa sabiedrība kopumā. Aristotelis ir teicis: “Cilvēks pēc dabas ir politisks dzīvnieks” , kas nozīmē to, ka cilvēks var dzīvot un veiksmīgi darboties tikai sabiedrībā. Tātad ne tikai politiskas institūcijas kā valdība var veidot politiku, to var veidot arī jebkura nepolitiska organizācija, piemēram, ģimene, klase utt. , lai panāktu savu interešu īstenošanu. Politikai ir jābūt “caurspīdīgai”, lai sabiedrība varētu brīvi tajā piedalīties.
…