Žurnālu attīstība un pārstrukturizācija mediju sistēmas transformācijas laikā

Atgriežoties brīvo valstu saimēs Latvijas mērķi bija skaidri – atkal iekļauties rietumu politiskajā un kultūras vidē. Tomēr valsts atjaunošanas darbi pēc 1991.gada bija smagāki nekā gaidīts, jo padomju laiks bija pārlieku iesakņojies tiesiskajos un sabiedriskajos pamatos, uz kuriem vajadzēja veidot demokrātisku, brīvā tirgus principos balstītu valsti (Raudseps, 2008:38). Pirmie pieci gadi pēc izlaušanās no komunistiskā režīma jūga Latvijas mediju sistēmā un protams ne tikai tajā, bija dinamiski un dažādu notikumu pārpilni, piemēram, būtisks notikums Latvijas mediju vidē norisinājās 90.gadu sākumā, kad tiek pieņemts lēmums - „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kas definē masu mediju un to darbinieku tiesības, funkcijas un atbildību. Jaunajai Latvijai šāds lēmums bija ļoti nozīmīgs, jo bijušajā padomju Latvijā visi laikraksti un žurnāli iznāca stingrā Komunistiskās partijas kontrolē (Ābelnieks, 1997:189-190). Turklāt mediju saturs bija audzinoša un pamācoša rakstura, jo ar mediju palīdzību sasniedza lielu auditoriju (Proskurova, 2010:27) padomju varai tas vienkārši bija izdevīgi, bet šī lēmuma – „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” pieņemšana iezīmē Latvijas preses sistēmas pārstrukturēšanās procesu (Rožukalne, 2011) un ceļu uz brīvu un demokrātisku valsti.