Pagājušajā gadsimta laikā Zviedrija attīstījās no nabadzīgas agrārās sabiedrības līdz tehnoloģiski attīstītai labklājības valstij, ko raksturo auksts sociālās vienlīdzības līmenis. Salīdzinoši nedaudz cilvēku cieš no finansiālām grūtībām, ļoti bagāto skaits ir ierobežots.
Ļaudis ir pieraduši ,ka viņiem ir daudz vietas un pieejama salīdzinoši neskarta daba - 450 000 kvadrātkilometru teritorijā dzīvo 8,7 miljoni iedzīvotāju, jeb 21 iedzīvotājs uz kvadrātkilometru. Tomēr lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo pilsētās un ciematos. Trīs lielāki pilsētu reģioni ir Stoholma, Gēteborga, Malme.
Ziemeļos ainavā dominē kalni un plaši meži, kamēr dienvidos ir raksturīgi tālu sniedzošie līdzenumi. Valsts ir ezeriem bagāta, un tās kopējā krasta līnija mērāma vairāk kā 2 700km garumā. Tas viss kopā sniedz plašas iespējas nodarbībām brīvā dabā gan vasarā, gan ziemā.
Ir viegli runāt augstos toņos par Zviedriju 1990.gados; taču bija pierasts, ka valsts vieglāk aprakstāma un mazāk pretrunīga. Šobrīd Zviedrija cīnās ar dažādām ekanomiskajām un sociālajām problēmām - sīkāk no starptautiskās perspektīvas, bet lielām no pašmāju viedokļa. Daudzi cilvēki gribētu zināt, vai Zviedrijas labāklājības valsts ir sasniegusi savu virsotni. Daudzi norāda uz lielāka skaita nepilnībām un trūkumiem vispirms ekanomikā un sabiedriskajā sektorā. Lai gan nesen notika nodokļu reforma, nodokļi joprojām ir relatīvi augsti.
Zviedrijas attēls ir kļuvis daudzšķautņaināks kā agrāk. 20.gadi redz Zviedriju meklējam jaunus virzienus. Viens no tiem ir Zviedrijas pieteikums uz iestāšanos Eiropas kopienā. Zviedri var lepoties ar to ,ka arī viņi var svinēt savus valsts svētkus, kas ir 6.jūnijā.…
