5-hlor-piridīn-2-sulfonskābes (4-butil-fenil... / ID: 407033

12,99 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:407033

Автор: Mihail Kazak (9)

Оценка:

Опубликованно: 05.04.2012.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 25 единиц

Ссылки: Использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	KOPSAVILKUMS	2
	SATURS	3
	SAĪSINĀJUMI	4
	IEVADS	5
1.	LITERATŪRAS APSKATS	6
1.1.	Sulfonamīdi	6
1.1.1.	Vispārīgā informācija	6
1.1.2.	Sulfonamīdu iegūšanas metodes	6
1.2	Sulfonilhlorīdu iegūšanas metodes	8
1.2.1.	Sulfonskābju hlorēšana	8
1.2.2.	Sulfohlorēšana	9
1.2.3.	Sēra atvasinājumu oksidatīvā hlorēšana	9
1.2.4.	Citas metodes	10
2.	REZULTĀTU IZVĒRTĒJUMS	12
3.	EKSPERIMENTĀLĀ DAĻĀ	15
	SECINĀJUMI	17
	IZMANTOTĀ LITERATŪRA	18
	PIELIKUMI	20

Фрагмент работы

1.1 Sulfonamīdi
1.1.1 Vispārīgā informācija
Sulfonamīdus atkarībā no aizvietotāju skaita pie slāpekļa atoma klasifi-cē ka neaizvietotus RSO2NH2, monoaizvietotus RSO2NHR1 un diaizvietotus RSO2NR1R2. Monoaizvietotus un diaizvietotus sulfonamīdus apzīmē arī kā pirmējos un otrējos sulfonamīdus, attiecīgi. Sulfonamīdi ir stabilas cietas vie-las, retāk – eļļas. Sulfonamīdu hidrolīze notiek skābā vidē, bāziskā vidē saite sērs-slāpeklis netiek šķelta.1
Monoaizvietoti un neaizvietoti sulfonamīdi ir vājas skābes. Dažu sulfo-namīdu pKa vērtības ir apskatāmas 1.1 tabulā. Kā skābes, monoaizvietoti un neaizvietoti sulfonamīdi šķīst sārmu ūdens šķīdumos, kas ļauj noteikt pirmē-jos, otrējos un trešējos amīnus, izmantojot Hinsberga testu.2
…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −4,27 €