Neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir juridiska persona (privāta vai publiska kapitālsabiedrība vai iestāde), fiziska persona vai personu apvienība, visos gadījos, kad ir konstatējamas darba attiecības (noslēgts darba līgums vai konstatējams, ka darba attiecības faktiski pastāv), jāpiemēro Darba likums. Darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starp tautisko tiesību normas, šis likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi. Darba likuma pareiza izpratne un piemērošana ir svarīgs priekšnosacījums taisnīgai un godprātīgai attieksmei pret savām tiesībām un pienākumiem kā no darba devēju, tā no darbinieku puses. Darba devējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku. Darba devējs iegūst šādu statusu ar darba līguma noslēgšanu. Pamatkritērijs, lai subjekts tiktu kvalificēts par darba devēju, ir vismaz viena darbinieka nodarbināšana uz darba līguma pamata. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.