Ilonas Leimanes romāna "Vilkaču mantiniece" fragmentu analīze

4. Izsaki viedokli (100v.) par romāna tēmu (9p.)
Prāts un jūtas ir divas lietas, kas gandrīz nekad nesapas viena ar otru. Ļoti bieži rodas dažādas pretrunas. Ja starp divām dzimtām ir sens naids, un divi šo dzimtu pārstāvji iemīlās, prāta un jūtu pretrunas kļūst vēl spēcīgākas. Tās liek plosīties dvēselei. Rodas karš starp prātu, tikumiem un uzticību savai dzimtai, kā arī starp jūtām un mīlestību.
Uzskatu, ka apspiest jūtas nevajag nekādā gadījumā, pat ja tas ir dzimtas vārdā. Kāda gan tam nozīme, kas ir bijis kādreiz starp abām saimēm. Svarīgākais, ka divas mīlošas sirdis ir atradušas viena otru. Manuprāt, patiesai mīlestībai šķērslis nedrīkst būt nekas. Domāju, ka mīlestībai ir jāuzvar pat visstiprākais naids.
Ja divi cilvēki, kuri mīl viens otru, apspiež jūtas, cenšās tās apslāpēt, tad iznākums var būt bēdīgs uz mūžīgiem laikiem. Jūtas tiek apspiestas, un divi cilvēki dzīvo ar sirdsēstiem līdz pat mūža nogalei. Protams, nereti tiek atrastas otras puses, ar kurām iet pa dzīves ceļu, taču tās nav tās jūtas, tās nav tās sajūtas kā ar cilvēku, kuru tu patiesi mīli. Sirdī paliek rūgtums un nožēla.…