Reducējošo vielu noteikšana ūdenī

Rezultāts ir labs un ticams, jo mans rezultāts atbilst LR MK noteikumiem, no tā var izsecināt ka dotais ūdens ir piemērots cilvēkiem. Tas arī ir loģiski, jo ūdens tajā vietā, kur tika paņemts paraugs ir domāts cilvēku vajadzībām siltajos laikos (brīvkrāns), līdz ar to pirms nonākt pie cilvēkiem dotais ūdens tika pārbaudīts un attīrīts RŪ vai citā iestāde. Ka arī ja salīdzināt rezultātus ar laboratorijas darbu „Skābekļa noteikšanu ūdens paraugā” , tad tur bija liels skābekļa daudzums, kas arī izskaidro kāpēc te permanganāta indekss ir tuvs robežai, jo skābeklis arī piedalās oksidēšanas procesā, līdz ar ko paaugstina rezultātus. Lai varētu daudz precīzāk noteikt permanganāta indeksu, jāizmanto dažādas metodes un jāsalīdzina savā starpā.

Citas metodes
Titrimetiska metode izmantojot kālija dihromātu. ĶSPCr
Princips ir tāds pats ka ar kālija permanganātu, tikai šai metodei ĶSPCr gadījumā komunālajos notekūdeņos tiek sasniegta 90 – 100% oksidējamība, toties rūpnieciskajos notekūdeņos tā ir zemāka. Tas ir atkarīgs no tā kādus organiskus savienojumus satur analizējamais ūdens. Salīdzinājuma ar permanganatometrisko metodi, tad metode ar kālija dihromātu nav tik jūtīgāka. Šajā metodē daži neorganiskie savienojumi var traucēt ĶSP noteikšanu. Metodei ir norūna ka ūdens paraugā hlorīdjonus nedrīkst būt vairāk par 1000mg/L. Pie metodes trūkumiem var pierakstīt to, ka metode aizņem laiku, tapāt kā ar kālija permanganātu. ĶSP kas noteikts izmantojot kālija dihromātu, atbilst ISO 6060:1989 Eiropas direktīvas metodei. [5, 3, 8, 9]
Fotometriska metode.
Metode balstās uz avota izstarotās elektromagnētiskās enerģijas mērīšanu. Mērījumu diapazons ir atkarīgs galvenokārt no iekārtas kvalitātes. Līdz ar ko ceļas arī analīzes izmaksas. Literatūra tika atrasts ka diapazons varētu sasniegt = 0 – 15000 mg/L, robežas, daži fotometri ir piemēroti arī piesārņota (notekūdeņu) ūdens testēšanai. Analīzes gaitā jāizvairās no burbuļu klātbūtnes ķivetē. [2, 3]
…