Smēķēšana
Smēķēšana. Tabakas jeb nikotīna atkarība ir ļoti plaši izplatīta. Nav nozīmes, kas tiek smēķēts - cigaretes, cigāri, pīpe - nikotīnu satur visi šie izstrādājumi. Nikotīna atkarību izraisošie faktori ir tādi paši, kā narkotiskām vielām, piemēram, heroīnam un kokaīnam. Ir noskaidrots, ka nikotīns rada tikpat spēcīgu atkarību kā heroīns, alkohols un marihuāna. pasaulē 1,1 miljards cilvēku smēķē, no tiem 200 miljoni ir sievietes.
Pasīvā smēķēšana
Nesmēķētājus, kas spiesti ieelpot smēķētāja izelpotos dūmus un dūmus, kas nāk no aizdedzinātā cigaretes, cigāra vai pīpes gala, sauc par pasīvajiem smēķētājiem. Šie dūmi var kairināt nesmēķētāju acis, degunu un plaušas, izraisot sāpīgu dedzināšanu. Tie arī piesārņo gaisu, iesūcas drēbēs, matos, mēbelēs, izraisot nepatīkamu smaku. Pasīvā smēķēšana ir nopietns drauds veselībai. Tā kā šie dūmi netiek filtrēti, tie satur daudzas ķīmiskas vielas augstākā koncentrācijā nekā tie, ko ieelpo smēķētājs, tajā skaitā darvu un nikotīnu.
Smēķētāji pakļauj riskam ne tikai savu veselību, bet apdraud arī tos cilvēkus, kas viņiem atrodas vistuvāk - savu ģimeni un draugus. Atrodoties pasīvā smēķētāja statusā, cilvēks tiek pakļauts riskam saslimt ar daudzām slimībām, ko izraisa smēķēšana, tajā skaitā plaušu vēzi un sirds- asinsvadu saslimšanām. Smēķētāju bērniem biežāk ir bronhīts, plaušu karsonis, astma, vidusauss iekaisums.
Cigaretes
Cigaretes vidēji satur 0,5- 2% nikotīna ( Latvijā pieļautā norma- 1,4 miligrami). Smēķēšanas laikā, ievelkot dūmu, temperatūra cigaretes kvēlošajā galā sasniedz 900 grādus. Tas ietekmē tabaku saturošie materiāli termiski sairst, veidojot dažādus reakcijas produktus. Šīs gāzveida vielas tālāk nonāk destilācijas zonā, kur rodas tvaiks, kas virzās tālāk uz vēsāko kondensācijas zonu (smalkāki materiāli vienkārši sadeg). Kondensācijas zonā veidojas īsteni smēķēšanas dūmi, kas satur sīkus nikotīna koncentrāta pilienus, kuri pārtop smēķētājam noderīga gāzē. Cigaretei turpinot degt, šā destilāta koncentrācija pieaug.
Dažādām cigaretēm mēdz būt atšķirīga papīra porainības pakāpe, kas ietekmē cigaretes ventilāciju. Papīru ar augstu gaisa caurlaidību izmanto, ražojot cigaretes ar mazu darvas daudzumu. Cigarešu filtri, ko parasti izgatavo no celulozes, samazina ievilkto dūmu daudzumu. Cigarešu dūmu atšķaidīšanai vēl izmanto filtra ventilāciju (sīki caurumiņi filtra galā), tādējādi samazinot darvas, nikotīna un oglekļa monooksīda daudzumu.
…
