1. Prakses vietas struktūra un kompetence
Latvijas Republika ir sākotnējā publiskā persona. Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Ministru kabinets padotību īsteno ar Ministru kabineta locekļu starpniecību. Padotība tiek īstenota pakļautības vai pārraudzības formā. Tādējādi sanāk, ka Iekšlietu ministrija atrodas Ministru kabineta pakļautībā
Tiešā pārvalde, balstoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 5.punktu, ir Latvijas Republikas kā sākotnējās publiskās personas iestādes un amatpersonas. Pastarpinātā pārvalde, balstoties uz šī paša panta 6.punktu, ir atvasinātu publisku personu iestādes un amatpersonas. Ministrija saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 5.punktu un 18. pantu ir tiešās pārvaldes iestāde. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 18.panta pirmā daļa nosaka, ka „ministrija ir attiecīgās valsts pārvaldes nozares vadošā (augstākā) iestāde. Ministrija organizē un koordinē likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu, tā piedalās nozares politikas izstrādāšanā”. Šī panta otrā daļa nosaka, ka ministrija ir tieši pakļauta ministram . Ministrijas amatpersonas darbojas vienotā hierarhiskā sistēmā, kur viena amatpersona ir padota citai amatpersonai. Veicot savus uzdevumus, ministrijas amatpersonas savstarpēji sadarbojas un savas kompetences ietvaros sniedz atbalstu citām amatpersonām. Iekšlietu ministrs ir augstākā amatpersona ministrijā. Ministra darbību nodrošina ministra birojs. Ministram tieši pakļauts ir ministrijas parlamentārais sekretārs. Ministram tieši pakļauts ir valsts sekretārs, kurš ir ministrijas administratīvais vadītājs. Valsts sekretāra darbību nodrošina valsts sekretāra birojs, kas tieši pakļauts valsts sekretāram. Valsts sekretāram tieši pakļauti divi vietnieki - vietnieks Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības jautājumos, juridiskajos jautājumos un nozares politikas jautājumos un vietnieks administratīvos jautājumos, aģentūru darba uzraudzības jautājumos, informātikas un sakaru jautājumos, finanšu vadības jautājumos.
…
