APRŪPES PLĀNA PAŠNOVĒRTĒJUMS
1.Manas izvirzītas problēmas pilnībā sakrita ar problēmām, kuras skāra pacientu.
2.Svarīgākās problēmas, pēc mana un pacienta viedokļa, bija stiprās sāpes labajā paribē un pēcoperācijas brūcē, kā arī dehidratācijas risks.
3.Sāpes pirmās dienās bija ļoti spēcīgas, durošas un lēkmjveidīgas. Sāpju dēļ pacientam tika traucēts miegs. Pirmajā stacionēšanas dienā pastāvēja dehidratācijas risks, kurš bija saistīts ar sliktu dūšu un vemšanu.
4.Visus izvirzītos mērķus man izdevās sasniegt. Ar manu un medicīnas personāla palīdzību visas aprūpes problēmas, līdz pacienta izrakstīšanās dienai, izdevās gandrīz pilnībā likvidēt. Turpmakā pacienta atveseļošanās un ar to saistīto problēmu novēršana ir atkarīga no pa pacienta gribasspēka un apņemšanās, kā arī ģimenes ārsta.
Sasniegt mērķus bija diezgan viegli, jo pacients labprāt sadarbojās un bija atklāts. Vīrietis bija ļoti komunikabls un draudzīgs, īpaši tad, kad pašsajūta uzlabojās.
5.Savstarpēji saistītās aprūpes problēmas bija sāpes un miega traucējumi, kā arī pašaprūpes deficīts; zarnu darbības traucējumi un ēstgribas samazināšanās.
Lai mazinātu kādu no sekundārajam problēmām, jānovērš kāda no primārajām. Piemēram, lai novērstu miega traucējumus, jānovērš sāpes, kas bija par iemeslu bezmiegam.
Visas problēmas, vairāk vai mazāk, bija savstarpēji saistītas un ietekmēja pacienta pašsajūtu.
6.Attiecības starp mani un pacientu bija atklātas un draudzīgas, protams, es pret pacientu izturējos ar cieņu un uzrunāju uz Jūs.
Abpusēji labvēlīgās attiecības sekmēja aprūpes plāna veiksmīgu realizāciju un pacienta pašaprūpes veicināšanu.
7. Nepieciešamās informācijas aprūpes plāna veikšanai bija pietiekoši. Gan pacients, gan medicīnas personāls labprāt ar to dalījās. Arī pacienta kontaktpersona, sieva, labprāt ar mani sadarbojās un uzmanīgi uzklausīja manas rekomendācijas.
8. Manuprāt, mans aprūpes plāns pacientu pilnībā apmierināja. Nekādas strīdu situācijas un pārpratumus, manā un pacienta starpā, tas neizraisīja. Pacients sniedza man visu nepieciešamo informāciju, izpildīja manas rekomendācijas, kā rezultātā aprūpes plāna realizācijas laikā nebija nekādu blakusefektu un negatīvu seku.
9.Pacienta subjektīvais vērtējums par sasniegto rezultātu bija ļoti labs. Pacients atzina, ka sadarbība ar mani, pozitīvi ietekmēja atveseļošanos. Pacienta teiktais: „Ir ļoti svarīgi, lai atveseļošanās brīdī būtu emocionāls atbalsts, ko nespēj sniegt medikamenti. Patiesa labestība un sirsnība spēj sniegt brīnumus.”
10. Aprūpes laikā neradās blakusefekti un citi negatīvi sarežģījumi.
11. Savu aprūpes plānu es nemainītu, jo zinu, ka man nepastāv iespēja uzsākt aprūpes plānu vēlreiz un citi apstākļi nemainītu pacientam radušās aprūpes problēmas.
12. Aprūpes plāns uzlaboja un veicināja ikdienas aprūpi, jo man nācās saskatīt pacienta aprūpes problēmas un izvirzīt sev mērķus, lai tās novērstu.
13. Pacienta ģimenes ieguldījums nebija liels. Ģimenes locekļi nepārāk bieži un tikai uz neilgu laiku apmeklēja pacientu, tādejādi mūsu sadarbība bija pavisam neliela. Vislielāko ieguldījumu pacienta aprūpē sniedza pacienta ārstējošais ārsts, es un dežūrmāsa.
14.Medicīnas instrumentu, zāļu un citu līdzekļu pieejamība man nebija ierobežota. Tas ļoti palīdzēja veikt aprūpes darbu.
15.Arī manas zināšanas un iemaņas pozitīvi ietekmēja aprūpes procesu.
Tas palīdzēja pareizi un precīzi veikt visas nepieciešamās procedūras un manipulācijas pacienta ārstēšanas laikā.
16.Aprūpes laikā, pateicoties medicīnas personālam, ieguvu labu pieredzi aprūpes veikšanā, kā arī sava darba plānošanā un realizēšanā. Protams, neaizstājama ir praktiskās pieredzes gūšana. Liels ieguvums bija emocionālā saikne starp mani un parūpējamo pacientu.
17.Savu darbu pacienta aprūpes laikā novērtēju labi. Pacienta atveseļošanās un prognoze bija daudzsološa un ar labu prognozi. Mans darbs bija precīzi saplānots un organizēts, kas palīdzēja sasniegt izvirzītos mērķus.
…
