Akciju sabiedrība “Latvijas Krājbanka” tika dibināta 1924. gadā kā Latvijas Pasta krājkase, kam bija divas galvenās funkcijas: norēķinu kārtošana starp saimnieciskajām iestādēm un noguldījumu piesaistīšana. Trīsdesmito gadu otrajā pusē Pasta krājkase kļuva par ievērojamāko noguldījumu pieņēmēju, šo tirgus pozīciju saglabājot līdz pat mūsdienām. 1939. gada 1. janvārī tajā bija noguldīti 50,5% no noguldījumu kopsummas visās kredītiestādēs.
Bankas darbības mērķis ir veikt bankas operācijas, operācijas ar vērtspapīriem un citu likumīgu uzņēmējdarbību nolūkā gūt peļņu.
Latvijas okupācija 1940. gada jūnijā atnesa kardinālas izmaiņas banku darbībā. 1940. gada 22. jūlijā Saeima pieņēma lēmumu par lielo tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu un banku nacionalizāciju, bet pilnīga kredītiestāžu iekļaušana Padomju Savienībā pastāvošajā sistēmā notika 1940. gada beigās. 1941. gada 1. janvārī tika izveidota Valsts Darba krājkašu un kredīta pārvalde. Tā darbojās uz Pasta krājkases bāzes.
Pēc otrā pasaules kara Latvijā visas kredītiestādes tika organizētas jau atbilstoši padomju sistēmai. Latvijā atradās PSRS Valsts Darba krājkašu republikāniskā pārvalde, kuras pakļautībā bija rajonu krājkašu nodaļas. Kontroli pār krājkašu darbu realizēja arī LPSR Finansu ministrija un PSRS Valsts Bankas Latvijas nodaļa.
1987. gadā krājkašu sistēma Padomju savienībā tika reorganizēta. Uz bijušās krājkašu sistēmas bāzes izveidoja PSRS Iedzīvotāju kreditēšanas un noguldījumu banku (PSRS Krājbanku), attiecīgi Latvijā - LPSR Krājbanku.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gada augustā LPSR Krājbanka kļuva par Latvijas Republikas Valsts Krājbanku. Pārveidojoties par komercbanku, Krājbankai nācās strādāt spēcīgas konkurences apstākļos, ko radīja no jauna izveidotās bankas un noguldījumu pieņēmējas firmas. Krājbankai bija un vēl aizvien ir visplašākais nodaļu tīkls visā valstī un tā joprojām bija galvenā iedzīvotāju noguldījumu piesaistītāja.
1993. gadā, Saeimai pieņemot likumu par privatizācijas sertifikātiem, Latvijas Krājbanka bija viena no bankām, kam tika uzticēta privatizācijas procesa apkalpošana. Bankā ir atvērts 91% no visiem iedzīvotāju sertifikātu kontiem Latvijā.
1994. gadā banka tiek pārveidota par valsts akciju sabiedrību “Latvijas Krājbanka”.
Ar Ministru kabineta 1996. gada 18. janvāra rīkojumu VAS “Latvijas Krājbanka” tika iekļauta privatizējamo objektu sarakstā. Līdz ar to bankas akcijas tika nodotas Latvijas Privatizācijas aģentūras pārvaldījumā. Krājbankas privatizācijas pirmajā posmā 1997. gadā bankas kapitāls tika palielināts par trešdaļu, jo tā tika apvienota ar Rīgas Apvienoto Baltijas banku. Tam sekojošā publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem Krājbankas akcijas iegādājās 8,180 Latvijas iedzīvotāju. A/S «Latvijas Krājbanka» ir vecākā komercbanka Latvijā.
2003. gadā 27. jūnijā A/S “Latvijas Krājbanka” akcionāri par bankas jauno prezidentu ievēlēja līdzšinējo valdes locekļi Andri Nātriņu. Jaunais “Krājbankas” prezidents bankā strādā kopš 1997. gada, tai skaitā, pēdējos četrus gadus vadīja “Krājbankas” Latgales priekšpilsētas filiāli.
1.2. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas filiāles vēsture
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas filiāle Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrā tika reģistrēta 1996. gadā 17. oktobrī. Dibināšanas brīdī filiāles pakļautībā bija 17 Klientu apkalpošanas centri (turpmāk tekstā KAC). 1997. gadā tīklu optimizēšanas rezultāta tika slēgti KAC, kuri atradās Zvaigžņu ielā, Sesku ielā, Maskavas 250, Čaka ielā, Autoostā, Vangažos, Raganā. Tajā pašā gadā tika atvērts KAC Centrālā tirgū, nerentabilitātes dēļ tika pēc gada slēgts. 1999. gadā Latgales priekšpilsētas filiāle tika apvienota ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas filiāli. Tajā pašā gadā tika atvērts centrs Lubānas ielā, bet sakarā ar to, ka bija nerentabls, 2002. gadā tika slēgts. Tajā pašā laikā arī tika slēgti KAC, kas atradās Ādažos, Salaspilī. KAC no Brīvības ielas 350 tika pārcelts uz Brīvības ielu 224. 2001. gada Latgales priekšpilsētas filiālei tika pievienota Ogres filiāle: 2 Ogres un 1 Lielvārdes KAC, bet 2001. gadā viens no Ogres klientu apkalpošanas centriem tika slēgts. Uz šo brīdi Latgales priekšpilsētas filiāles pakļautībā atrodas 12 KAC un filiāles privātpersonu apkalpošanas daļa. Pašlaik šī gadā 25. jūlijā tiks slēgts KAC Ulbrokas ielā 7 un šā KAC klientu apkalpošana tiks veikta Deglavas ielā 120.
1.3. Kapitāls un tā struktūra
2002. gada 31. decembrī Bankas reģistrētais pamatkapitāls bija 9,106 tūkst. latu.
Bankas pamatkapitāls sadalīts 9,085,412 parastajās akcijās ar balsstiesībām un 21 000 parastajās akcijās bez balsstiesībām, ar vienas akcijas nominālvērtību 1 Ls.
2002g. 31decembrī apmaksātās bankas akcijas sadalās šādi:
7,028,260 slēgto emisiju akcijas (arī valdes rezerves akcijas)
2,078,152 publiskās emisijas akcijas Saskaņā ar akcionāru 2001.g. aprīļa lēmumu banka emitēja jaunas 2,100,000 parastās akcijas slēgtā emisijā. Saskaņa ar slēgta emisijas akciju laidiena noteikumiem, jaunas akcijas tika piedāvātas līdzšinējiem Krājbankas akcionāriem: slēgto emisiju un publiskās apgrozības akciju īpašniekiem, divās kārtās, sākot ar 2001.gada1.martu līdz 2001gada 25 aprīlim.
“Latvijas Krājbankas” akciju procentuālais sadalījums
Kopš šā gada maija bankas akcionāru struktūra ir mainījusies – proti, valsts izsolē 17. maijā pārdeva 25,01% no bankas akciju, kuras iegādājas Britu Virdžīnu salās reģistrētā “Doxa Fund Limited”.
Pirms “Latvijas Krājbankas” valsts akciju pārdošanas bankas lielākie akcionāri bija:
Valsts 32,1%
Ventspils uzņēmumi 26,01%
Arnolds Laksa 12,46%
Stefans Rāzna 10,93%
“Latvijas Krājbankas” darbinieki 6%
“Hafra Limited” 3,84%
Aivars Lembergs 3,03%
“Masasyns Holding B.V.” 1,06%
Krists Skuja 1,18%
Ansis Sormulis 1,18%
Juris Savickis 1,02%
Lilita Kronberga 0,95%
Jānis Doniņš 0,95%…
