Ievads
Mana prakses vieta bija Bauskas rajona tiesa. Prakse ilga astoņas kalendārās nedēļas no 2005. gada 30. maija līdz 23. jūlijam.
Prakses mērķis:
Apmeklēt vairākas tiesas sēdes, kurās tiktu izskatītas administratīvo pārkāpumu lietas, civillietas un krimināllietas, un fiksēt visu nozīmīgāko informāciju, kas attiecas uz tiesas sēdes norisi un procesuālo normu piemērošanu, gan arī to, kas attiecas uz konkrēto lietu, tās apstākļiem un materiālo tiesību aspektiem.
Prakses uzdevumi:
1. Novērtēt Bauskas rajona tiesas juridisko statusu, struktūru, darbības veidus;
2. Noskaidrot un izvērtēt, kādas tiesību normas tiek piemērotas Bauskas rajona tiesā;
3. Izstrādāt savus secinājumus un priekšlikumus par Bauskas rajona tiesas darbību.
I. Bauskas rajona tiesa
1. Organizācijas juridiskais statuss
Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Tiesu iekārtu Latvijā nosaka likums „Par tiesu varu” [6.], kurš pieņemts 1992. gada 15. decembrī un stājies spēkā 1993. gada 1. janvārī. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 82. pantu [5.] un likuma „Par tiesu varu” 1. panta 3. daļu tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai. Rajona tiesa tiek izveidota atbilstoši Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Rajona (pilsētu) tiesu izveido rajonā (pilsētā) un pilsētas rajonā. Bauskas rajona tiesa ir valsts institūcija un tā atrodas Zemgales apgabaltiesas darbības rajonā.
Latvijā ir trīspakāpju tiesu sistēma, valstī darbojas 42 tiesas – 35 rajonu (pilsētu) tiesas, 6 apgabaltiesas un Augstākā Tiesa, kas izskata civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas.
Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 32. panta 3. daļu tiesas tiesnešu skaitu nosaka Saeima pēc Tieslietu ministra priekšlikuma [6.].
Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tiesu administrēšanā, un tā veic šajā likumā noteiktās funkcijas. Tieslietu ministrija:
1. Apstiprina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas noteikumus;
2. Izvirza kandidātus rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatam;
3. Nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību [6.].
Tiesu administrācija veic rajonu (pilsētu) tiesu, administratīvās rajonu tiesas, zemesgrāmatu nodaļu, apgabaltiesu un administratīvās apgabaltiesas organizatorisko vadību. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, Tiesu administrācija:
1. Sadarbībā ar Tieslietu ministriju nodrošina tiesu iestāžu darbības analīzi un plānošanu;
2. Nodrošina tiesnešu kandidātu atlasi;
3. Sagatavo priekšlikumus par tiesas piesēdētāju skaitu un tiesas piesēdētāju vēlēšanām;
4. Organizē tiesnešu un tiesu darbinieku mācības;
5. Nodrošina tiesnešu konferences sagatavošanu un norisi;
6. Sagatavo un iesniedz Tieslietu ministrijā pārskatus, priekšlikumus un ieteikumus par situāciju tiesu iestādēs, kā arī organizē sadarbību ar nevalstiskām organizācijām;
7. Normatīvajos aktos noteiktā kārtībā nodrošina iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanu un personu pieņemšanu;
8. Sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un iestādes uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;
9. Finansiāli un materiāltehniski nodrošina tiesu darbu;
10. Nodrošina tiesu darba statistisko uzskaiti;
11. Kontrolē tiesu vienotās informatīvās sistēmas izveidi un lietošanu;
12. Nodrošina valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas organizatorisko un tehnisko uzturēšanu;
13. Novērtē funkciju izpildi un iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti, kā arī veic citas pārbaudes tiesu iestādēs;
14. Veic finanšu revīziju tiesu iestādēs;
15. Kārto tiesnešu personu uzskaites lietas un noformē nepieciešamos dokumentus [7.].
…
