Ievads
Lai jebkurš uzņēmums mūsdienās varētu sekmīgi darboties, ir nepieciešama šī uzņēmuma sistemātiska finansu analīze. Tā ir jāveic gan ilgtermiņā (vairākiem gadiem), gan arī īstermiņā (mēnešiem un ceturkšņiem). Finansu analīze sniedz objektīvu pārskatu par uzņēmuma darbību, atklāj tā stiprās un vājās puses. Uzņēmuma vadībai ir jācenšas nepieļaut ilgstošu kāda rādītāja lejupslīdi, pretējā gadījumā tas var izsaukt neuzticību biznesa partneros un akcionāros, kas savukārt radīs vēl lielākas problēmas uzņēmuma darbībā (piemēram, var kristies uzņēmuma akciju cena). To visu var novērst tikai adekvāti reaģējot uz dažāda veida finansiālo rādītāju svārstībām.
Šī kursa darba mērķis ir veikt finansiālās darbības analīzi un iegūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma darbības pamatprincipiem.
Darba gaitā tika veikta uzņēmuma SIA “Wilo Baltic” gada pārskata un citu dokumentu apskate.
Kursa darbā tiks apskatīti un izanalizēti katram uzņēmumam tik svarīgie finansiālie rādītāji un to izmaiņu tendences: likviditātes rādītāji, saistību jeb maksātspējas rādītāji, aktivitātes, kā arī rentabilitātes rādītāji.
Apskates periods ir kalendārais 2001. un 2002.gads.
1. Finansu analīzes jēdziens un būtība
1.1. Finansu analīzes jēdziens
Finansu analīze ir bilances analīzes sastāvdaļa, kas pētī kāda uzņēmuma finansiālās situācijas.
Balstoties uz bilances atlikumiem var veikt horizontālu bilances analīzi, lai novērtētu aktīvu finansēšanu (piemēram; ilgtermiņa ieguldījumi jāsedz ar pašu kapitālu, ilgtermiņa ieguldījumi ar ilgtermiņa kapitālu), un uzņēmuma likviditāti (apgrozāmie līdzekļi / īstermiņa saistības), kas atspoguļo uzņēmuma finansiālo stāvokli. [2; 24]
Uzņēmuma finansu rādītāju analīze nodrošina ar sekojošu informāciju:
• novērtēt gaidāmos rezultātus izvēlētā mērķa sasniegšanai;
• noteikt vai mērķi ir reāli sasniedzami;
• novērtēt uzņēmuma vadītāja darbības efektivitāti;
• atrast papildus iespējas un ārējās rezerves uzņēmuma darbības nodrošināšanai;
• savlaicīgi novērst negatīvās tendences;
• izstrādāt uzņēmuma nākotnes attīstības tendences – perspektīvas. [ 4 ]
Uzņēmuma finansiālās atskaites – ir īpaša informācijas bāze jebkurai finansu analīzei un uzņēmuma attīstības prognozei. Tā iekļauj:
• uzņēmuma bilanci;
• peļņas un zaudējuma aprēķinu;
• naudas plūsmas aprēķinu;
• ilgtermiņa ieguldījumu kustību.
1.2 Finansu analīzes būtība
Finansu analīzes bloki:
1.uzņēmuma finansiālo rezultātu analīze;
2.uzņēmuma finansiālā stāvokļa analīze;
3.uzņēmuma saimniecikās darbības efektivitātes analīze.
Finansu analīzes galvenais mērķis – iegūt galvenos finanšu rādītājus, kas sniedz objektīvu un precīzu informāciju par:
--uzņēmuma finansiālo stāvokli;
--peļņu vai zaudējumiem;
--izmaiņām aktīvu un pasīvu struktūrā;
--izmaiņām norēķinos ar debitoriem un kreditoriem.
Šiem finansu rādītājiem jānodrošina informācija par pagājušo un tekošo periodu, kā arī par nākotnes attīstības prognozēm.
Galvenās finansu analīzes funkcijas:
1.objektīvi novērtēt: finansiālo stāvokli, finansiālo rezultātu un uzņēmuma saimniecikās darbības aktivitāti un efektivitāti;
2.sasniegtā rezultāta ietekmējošo faktoru noteikšana;
3.vadības lēmumu sagatavošana un pamatošana finanšu jomā;
4.rezerves varianta mobilizācija finansiālā stāvokļa uzlabošanā un darbības efektivitātes paaugstināšanā.
Finansiālā analīze tiek veikta ar dažādu modeļu palīdzību, kas ļauj strukturēt un identificēt sakarus starp rādītājiem. Modeļu trīs pamattipi ir :
1.Deskriptīvais modelis;
2.Prediktīvais modelis,
3.Normatīvais modelis.
Deskriptīvais modelis.
Tam ir aprakstošs raksturs. Kā informācijas avoti uzņēmuma finansu stāvokļa noteikšanai tiek izmantoti dati no finanšu atskaitēm – uzņēmuma bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata.
Finansu analīzes gaitā var izdalīt 3 metodes uzņēmuma finansiālā stāvokļa noteikšanai un dinamikas raksturošanai:
1. Horizontālā analīzes metode.
Būtība – atsevišķa rādītāja vai to grupu izmaiņas pārskata periodos. Izmaiņas var izteikt gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē.
Horizontālā analīze nepieciešama tendenču noteikšanai. Lai noteiktu rādītāju vai grupu tendenci, nepieciešams analizēt vismaz 3 gada periodus.
2. Vertikālā analīzes metode.
Būtība – finanšu rādītāju struktūras izmaiņas; tās izsaka relatīvā izteiksmē.
Tās tiek analizētas viena laika perioda ietvaros kā arī salīdzinātas dinamikā ar iepriekšējiem vai nākošiem periodiem.
Galvenais uzsvars vertikālā analīzē tiek likts uz rādītāju dinamiku.
3. Koeficientu analīzes metode.
Tā ir galvenais elements uzņēmuma finansiālā stāvokļa raksturošanai.
Praksē visus koeficientus iedala 4 lielās grupās:
1. Likviditātes rādītāji jeb koeficienti –
--atspoguļo uzņēmuma spēju segt īstermiņa saistības, spēju norēķināties ar saviem partneriem. Nosakot likviditāti, tiek analizēta apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa saistību attiecība. Uzņēmuma likviditāte ir atkarīga no uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu sastāva vai struktūras.
2. Aktivitātes rādītāji jeb koeficienti -
--atspoguļo uzņēmuma aktīvu pārvaldīšanas efektivitāti vai saimnieciskā cikla norises ātrumu.
Tā kā uzņēmuma darbība uzskatāma par nepārtrauktu ciklu, tad notiek nepārtraukta aktīvu transformēšanās:
nauda izejvielas nepabeigtā ražošana gatavā produkcija debitori nauda.
Aprites rādītāji ir atkarīgi no nozares, kurā darbojas uzņēmums, tādēļ tie būtu jāaplūko dinamikā salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem vai arī ar nozares vidējiem rādītājiem. Aktivitātes rādītājus parasti aprēķina apgrozāmiem līdzekļiem, krājumiem, debitoriem, ilgtermiņa ieguldījumiem un visiem aktīviem kopumā.
3.Finansiālās neatkarības rādītāji jeb koeficienti –
--raksturo uzņēmuma finasēšanas avotus un to savstarpējo attiecību.
Analīze balstās uz spēju piesaistīs svešu kapitālu, kapitāla cenu un riska pakāpes.
4.Rentabilitātes rādītāji –
--raksturo uzņēmuma saimnieciskās darbības ienesīgumu.
…
