Mežs līdzās zemei un jūrai ir Latvijas lielākā nacionālā bagātība. Latviešus ar mežu jau no seniem laikiem saistījušas kultūrvēsturiskas, emocionālas un ekonomiskas saites, kas laika ritumā pilnveidojušās, savstarpēji bagātinot vienai otru Mūsu zemes vēsturiskie, klimatiskie un ģeogrāfiskie apstākļi radīja labvēlīgu vidi mežsaimniecības attīstībai, kas savukārt nodrošina ar kvalitatīviem un daudzveidīgiem, pie tam, atjaunojamiem resursiem kokapstrādes un pārstrādes rūpniecību.
Rūpniecība ir viena no nozīmīgām nozarēm Latvijas tautsaimniecībā un kokapstrāde ir otrā lielākā nozare pēc pārtikas rūpniecības. Mūsdienās aizvien vairāk tiek attīstīta un pieprasīta guļbūvju būvēšana. Gandrīz katrai ziemeļu tautai laika gaitā ir izveidojušies savi paņēmieni siltu koka māju būvniecībā.
Praksi izgāju uzņēmumā SIA „Lipskis” kurš atrodas Rīgā, bet filiāle ir Andrupenē. Šis uzņēmums lielākoties nodarbojas ar guļbūvju būvniecību. SIA „Lipskis” būvētās ēkas sastopamas praktiski pa visu Latvijas teritoriju. Piemēram, pēdējie lielākie objekti tika uzstādīti Jelgavā, Ķekavā, Saulkrastos, Vecumniekos. Uzņēmuma galvenie mērķi ir saražot kvalitatīvas guļbūves, pabeigt darbu noteiktajos termiņos, savas darbības rezultātā censties nepiesārņot apkārtējo vidi. Atkritumu ietekme uz vidi šajā uzņēmumā ir minimāla, jo galvenais pārpalikums ir koksne. Šos koksnes pārpalikumus uzņēmums daļēji izmanto telpu apkurei, bet viss pārējais tiek, speciāli sagatavotā laukumā sadedzināts. Uzņēmumā, kur tika izieta prakse, stingri tiek uzmanīts, lai darbinieki ievēro darba kārtības noteikumus. Ja SIA „Lipskis” darba kārtības noteikumi netiek ievēroti un tiek pārkāpti, darba devējs attiecīgi soda pārkāpēju ar disciplinārsodu vai atsevišķos gadījumos pat var atlaist arī darbinieku no darba.
Guļbūves mani piesaistīja, jo tās ir ekoloģiski labvēlīgas apkārtējai videi. Savā prakses atskaitē arī mēģināšu smalkāk iepazīstināt ar guļbūvēm, jo guļbūve ir viens no senākajiem māju būvēšanas paņēmieniem. To pamatkonstrukcijas un būvēšanas veidi ir pārdzīvojuši gadsimtus un nonākuši līdz mūsdienām. Klasiskās guļbaļķu mājas ir veiksmīga izvēle, kas laika pārbaudījumu ir izturējušas –Latvijas laukos un pat Rīgā vēl šodien var sastapt 20 gs.sākumā būvētās guļbaļķu mājas un šobrīd tās ir aktuālas kā ekoloģiskais produkts. Ja senatnē guļbaļķu māja bija ikdiena, tad mūsdienās tai ir īpaša vērtība un nozīme. Atšķirībā no pilsētas dadzstāvu māju aukstajiem mūriem, skaļajām ielām un piesmakušā gaisa, tā izstaro mieru un saskaņu ar dabu meža vai ezera malā.…
