Mana darba mērķi:
♦ Veikt pacienta izmeklēšanu, diagnozes noteikšanu un ārstēšanas taktiku.
♦ Veicināt un pielietot pozitīvas saskarsmes iemaņas aprūpes darbā ar pacientu.
♦ Pilnveidot prasmes procedūru standartos.
Problēmu svarīguma pakāpe mainījās saskaņa ar veselības stāvokļa uzlabošanos, tomēr galvēnā problēma gandrīz visu laiku nemainījas– izteikts sāpīgums epigastrijā un pa visu vēderu.
Svarīgākas problēmas, manuprāt, bija:
Sāpes vēderā – sāpēm ir ļoti lielā ietekmē uz pacientes fizisko un psioemocionālo labklājību, sāpju dēļ pacientei tiek traucētas gan psihiskas, gan fizikālas funkcijas: viņa nevar veikt ikdienas aktivitātes, ieņemt barību, koncentrēties; kā arī sāpju intensitātes pieaugums varētu liecināt par slimības komplikāciju rāšanos. Tieši tāpēc šo problēmu vajadzētu risināt un novērtēt pirmām kārtām. Šī problēma ir pamats citam problēmām, piemērām, bezmiegs, uztraukums, nespēks.
Neefektīvs miegs – labs miegs ir vēl viens pamats labam fiziskām un emocionālām stāvoklim. Pastāvīgs bezmiegs padarīja manu pacientu nervozu, bezspēcīgu, satrauktu, un tieši tāpēc problēma ir tik svarīga; tas risināšanai māsai vajadzētu veltīt daudz uzmanības.
Adepozitāte - Liekais svars un pārmērīga aptaukošanās ir viena no galvenajām veselības problēmām. Liekais svars strauji ietekmē daudzu slimību attīstību un mirstības līmeni. Aptaukošanās nav dabiska parādība, jo tā nepakļaujas dabas diktētajam izdzīvošanas likumam. Nepareizs uzturs un mazkustīgs dzīvesveids ir galvenie liekā svara iemesli, kas izraisa virkni ļoti grūti ārstējamu slimību. Adepozitāte sekmē vēnu mazspējas rašanos, ko ļoti nelabvēlīgi var ietekmēt vēnu varikoze – vēnu paplašināšanās. Pēc 40–50 gadu vecuma var veidoties ļoti sāpīgas artrozes – locītavu iekaisumi ceļgalu un gūžu locītavās, kā arī mugurkaulā krustu daļā. Sievietēm ginoīdo aptaukošanos bieži vien papildina celulīts, kas gan nav tieši atkarīgs no tauku izgulsnēšanās gurnos.
Uzskatu, ka izvirzītus mērķus lielā mērā sasniedzu, par to var spriest pateicoties pacientes garīga un fiziska stāvokļa dinamiskai uzlabošanai aprūpes procesa laikā – pacienta sāpju intensitāte regresēja, psihoemocionālais stāvoklis stabilizējas, bet lieko svaru tik vienkarši samazināt nedrīkst, tāpēc šī problēma palika gandriz neizmainīta.
Uzticīgas un labvēlīgas attiecības ar pacienti ļoti labvēlīgi ietekmēja pacientes aprūpes procesu, kā arī padarīja to patīkamu un vieglu gan viņai gan aprūpi veicošam medicīnas personālam. Paciente nekautrējas izteikt savas problēmas un priekšlikumus māsai un ārtsam, neko neslēpa; mediki savukārt zinādami par problēmas esamību varēja nekavējoties efektīvi to risināt.
Paciente bija apmierināta par veltīto uzmanību. Manu darbu vērtēja pozitīvi, nebija gaidījusi tādu uzmanību hospitalizācijas brīdī, bija pārsteigta.
Paciente pati atzina un vārdiski izteica sava stāvokļa progresīvo uzlabošanos, vienīga velēšanas viņai bija pēc iespējas drīzāk tikt mājās pie bērniem un atgriezties pie mīļas darbas bērbudārzā.
Manas darbības laikā nebija nekādu planoto blakusefektu vai seku.
Bez citiem medicīniskā personāla darbiniekiem, es diez vai varētu efektīvi izveidot pacienta slimības vēsturi, jo nevarēju palikt pie viņa visu laiku; citi darbinieki palīdzēja veikt medikamentozo ārstēšanu, nodrošināja pacientam komfortu, ziņoja par veselības dinamiku un stāvokļa izmaiņām. Ārsts skaidroja man to, kas man nebija saprotams.
Savas darbības laikā Lietuvas Utenas Reģionālajā slimnīcā es varēju spriest par medicīniskā personāla kvalitāti pacientu aprūpes darbībā, ārstēšanas efektivitāti, par personāla un pacientu savstārpējām attiecībām. Pilnveidoju savas prasmes procedūru standartos. Iepazīstos ar konkrētās nodaļas iekšējiem kartībās drošības noteikumiem.
Savu darbību vērtēju pozitīvi, jo tā ir nesusi labumu pacientam un man. Man palika patikāms iespaids un iegūtas jaunas prasmes procedūru standartos, saskarsmē un jaunu koleģiālu attiecību veidošanā. …
