No šī gada 2. jūnija līdz 7. jūnijam norisinājās kompleksā vides zinātņu prakse Salaspilī un tās apkārtnē. Vides zinātnes studenti šajā mācību semestrī apguva apjomīgu kursu – bioloģiskā daudzveidība un tās aizsardzība, kurā ietilpa gan zooloģija, gan botānika, kā arī kursu – datu analīze zemes un vides zinātnē, kurā guva iemaņas datu apstrādei un analīzei. Pēc šo kursu apguves studenti iegūtās zināšanas izmantoja praktiski veicot prakses uzdevumus.
Izlozes veidā katrai grupai tika norādīts parauglaukums – meža biotops, kurš prakses gaitā bija jāizpēta un jāanalizē iegūtie rezultāti. Vides zinātnes kompleksās prakses mērķis ir noteikt industriālā piesārņojuma ietekmi uz meža sistēmas komponentiem.
Prakses uzdevumi:
Izpētīt, izanalizēt un salīdzināt ar citām grupām doto parauglaukumu veģetāciju, kā arī veikt dotā meža biotopa un tās apkārtnes kartēšanu;
Izpētīt, izanalizēt un salīdzināt ar citām grupām doto parauglaukumu zāles stāva posmkājus;
Izpētīt, izanalizēt un salīdzināt ar citām grupām doto parauglaukumu augsnes makrofaunu;
Izpētīt, izanalizēt un salīdzināt ar citām grupām doto parauglaukumu saugsnes sīkposmkājus;
Izpētīt, izanalizēt un salīdzināt ar citām grupām doto parauglaukumu epigeisko faunu;
Darba uzdevumu veikšanai tika izmantotas dažādas pētīšanas metodes:
Augsnes lamatas;
Entomoloģiskā tīkliņa pļāvienu metode;
Fototermoeklektora metode;
Augsnes urbšana;
Kā arī veģetācijas pētīšana nosakot raksturīgākās sugas savā parauglaukumā.
Vides apstākļu kopumu, kas iespaido biocenožu struktūru un sastāvu sauc par dzīvotni, ekotopu vai biotopu. Par biotopu sauc samērā viendabīgu platību, kas piemērota kādu konkrētu augu, dzīvnieku vai sēņu sugu pastāvēšanai. Dzīvotne — noteiktu specifisku abiotisku un biotisku faktoru kopums teritorijā, kurā suga eksistē ikvienā tās bioloģiskā cikla posmā.1
Augu sabiedrība ir sugu kopums, ko veido visi veģetācijas stāvi – koki, krūmi, lakstaugi, sūnas un ķērpji, kas veido savstarpēji nodalāmas veģetācijas vienības konkrētā augsnē. To raksturo ārējais izskats, sastopamības vietas un sugu savstarpējās proporcijas. Turpretī asociācijas ir augu sabiedrības ar noteiktu floristisko sastāvu, līdzīgiem augšanas apstākļiem un līdzīgu fitocenozes fizionomiju. Asociācijas noteikšanas pamats ir floristiskā sastāva līdzība.2
Lai noteiktu meža biotopu tika veikta veģetācijas aprakstīšana un uzskaite. Nosakot veģetācijas sugas, skaitot un aprakstot tās,tika secināts, ka attiecīgā paraug - laukuma meža biotops ir priežu mētrājs, kas pieder pie sausieņu mežiem. …