Slimnīcā iestājās pacients Sergejs, 38 gadi, ar sāpēm vēderā. Dežurējošais ķirurgs diagnosticēja pacientam gastrīta paasinājumu. Pacients tika nosūtīts uz ķirurģisko nodaļu turpmākai ārstēšanai.
Mans mērķis bija nodibināt kontaktu ar pacientu un iegūt man nepieciešamo informāciju.
Pirmo reizi pacientu es ieraudzīju palātā, tur viņš atrodas viens. Es ienācu palātā, sasveicinājos un stādījos priekšā. Pamanīju, ka pacients ir mazliet nervozs un nomākts. Viņš sēdēja gultā, galva bija nolaista, skatiens pavērsts uz leju. Sejas krāsa bija viegli iesārta. Rokas bija sakrustotas uz vēdera.
Es piedāvāju pacientam iepazīties, parunāties ar mani, palūdzu apsēsties. Vispirms es pastāstīju par sevi, tad piedāvāju pacientam pastāstīt, par to, kas viņu uztrauc un kā viņš jūtas. Palūdzu uzdot viņu interesējošus jautājumus. Paskaidroju, ka mūsu saruna ir anonīma, ka savam darbam Es izmantošu informāciju, pēc kuras nevarēs identificēt pacientu.
Pacients sarunas sākumā nelabprāt atbildēja uz jautājumiem, atbildes bija nepilnīgas, grūti bija nodibināt kontaktu, viņš runāja lēnām, pieklusinātā balsī, neskatījās acīs, bet bija adekvāts. Pateicoties iztaujāšanai, un tam, ka pacients saņēma informāciju par mani, kontakts uzlabojās, pacients bija gatavs atbildēt uz jautājumiem. Sergejam parādījās uzticība attiecībā uz mani.
Es palūdzu Sergeju pastāstīt par sevi sīkāk. Sergejs pastāstīja, ka viņam ir ģimene: sieva un dēls. Pašlaik viņš nekur nestrādā. Jo sakarā ar finanšu krīzi, firma kur viņš strādāja 8 gadus bankrotējusi un visus darbiniekus atlaida. Pēc specialitātes viņš ir celtnieks. Nākotnē cer atrast darbu pēc savas specialitātes, jo viņš mīl savu profesiju un negrib pārkvalificēties. Sieva strādā par kasieri lielveikalā. Dēls mācās skolā piektajā klasē. Mācās ļoti labi.
Sergejs pastāstīja, ka ļoti mīl sportu, kad bija darbs, viņš labprāt apmeklēja hokeja un futbola spēles, bet sakarā ar tagadējo finansiālo situāciju, viņam nācās atteikties no spēļu apmeklēšanas, jo ģimenē nepietiek naudas. Sergejs jūt iekšējo saspringumu, nemieru, ka sievas alga ir vienīgais ienākumu avots viņu ģimenē, viņš jūt savu nenozīmīgumu, ka nevar nodrošināt savu ģimeni. Sergejs pastāstīja, ka sievai nesen bija dzimšanas diena, bet viņš nevarēja nopirkt tādu dāvanu, kādu gribējis, tas ļoti aizvainoja viņa vīrieša būtību. Sergejs pastāstīja, ka attiecības ar sievu pasliktinājās, jo viņam bieži ir nomākts garastāvoklis, viņš nejūt savu nozīmīgumu. Ar draugiem viņš tagad satiekas reti, jo bieži ir slikts garastāvoklis, un nekur negribas iet.
