SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI Pētījuma mērķa sasniegšanai izvirzītie uzdevumi ir izpildīti darba pētījuma mērķa sasniegšanai pietiekamā apjomā. Autore ir izpētījusi tiesisko regulējumu par pārsūdzēšanu kasācijas kārtībā, kasācijas priekšmetu un pamatu, kas deva iespēju izprast kasācijas būtību kā no tiesību piemērotāja, tā arī no kasācijas sūdzības vai protesta iesniedzēja puses. Autore ir izpētījusi atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību, tostarp kopsakarā ar Satversmes tiesas atziņām 2018.gada 14.jūnija spriedumā lietā Nr.2017-23-01 par kasācijas instances tiesas lēmumiem par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību izvirzāmo saturu un šo lēmumu pieņemšanas kārtību, kas deva iespēju izpētīt tiesisko regulējumu par lietas izskatīšanu kasācijas instancē kriminālprocesā kontekstā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu. Autore ir izpētījusi lietas izskatīšanas kasācijas instancē kriminālprocesā īpatnības, kam ir nozīme, salīdzinot kriminālprocesuālo regulējumu ar citu tiesību nozaru procesuālajām normām. Autore ir izpētījusi Augstākās tiesas praksi par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību. Izpildītie uzdevumi deva iespēju vispusīgi izpētīt lietas izskatīšanas kasācijas instancē kriminālprocesā piemērošanu un kopumā nodrošināja darba mērķa sasniegšanu. Autore ir konstatējusi problemātiku tiesiskajā regulējumā un praksē, un rezultātā izsaka priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.
Bet vispirms autore uzskata par nepieciešamu atzīmēt problemātiku, kas nav novēršama ar grozījumiem tiesiskajā regulējumā, un proti, Kriminālprocesa likuma 572.pantā kasācijas sūdzībām noteiktā prasība – pamatot sūdzībā izteikto prasību ar Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu var būt nesamērīgi sarežģīta prasība, ja sūdzību sastāda persona bez juridiskās izglītības un pieredzes, piemēram, apsūdzētais vai cietušais.…
