Prakses laikā apskatāmie jautājumi un uzdevumi
1. Nekustamais īpašums, tā veidi
2. Nekustamā īpašuma iegūšana:
2.1. Nekustamā īpašuma mantošana- prakses vietā netika novērota
2.2. privatizācija
2.3. atsavinājuma darījumi:
2.3.1. pirkuma līgums- netika slēgts
2.3.2. maiņas līgums-netika slēgts
2.3.3. dāvinājums- netika slēgts
2.3.4. uztura līgums-netika slēgts
3. Nekustamā īpašuma nomas un īres līgumi:
3.1. zemes noma
3.2. dzīvojamo telpu īre-netika slēgts
3.3. neapdzīvojamo telpu īre-netika slēgts
4. Nekustamā īpašuma ieķīlāšana-netika novērota
5. Nekustamā īpašuma reģistrēšana zemesgrāmatā.
6. Nekustamā īpašuma aprobežojumi.
7. Pirmpirkuma tiesības, to izmantošanas kārtība:
7.1. kopīpašnieku;
7.2. pašvaldības- pirmpirkuma tiesības netika izmantotas
IEVADS
Lai nostiprinātu savas iegūtās teorētiskās zināšanas un apgūtu tiesību normu praktisku piemērošanu, par prakses vietu izvēlējos SIA „FIRMU GABRO”. Kaut gan šī firma nenodarbojas ar nekustamo īpašumu tirgus, tai ir daudz kopīga ar nekustamiem īpašumiem, kas kalpo par galveno pamatu firmas komercdarbībai. Šādu specializāciju „Nekustamā īpašuma tiesības” izvēlējos, jo vēlos iegūt pieredzi, darījumos, kas saistīti ar nekustamo īpašumu tirgu, juridiski pareizi noformēt dokumentus nekustamā īpašuma atsavinājuma gadījumā, kā arī praktiski pētīt dažādu veidu darījumu līgumu saturu un formas.
Prakses vietā tika apskatīti tie darījumi, kas reāli tika slēgti.
1.Nekustamais īpašums, tā veidi
Saskaņā ar CL 842. pantu, nekustamas lietas ir ķermeniskas lietas, kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, ārēji nebojājot. Pēc savas dabas tādas ir zeme un ēkas (būves). Pie nekustamām lietām sakarā ar priekšmetu uz kuru tās attiecas pieskaitāmas nekustamas lietas lietojuma tiesības, piemēram- reālservitūti.
CL 968. pantā definēts: „Uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. No kā izriet, ka uz iznomātas zemes uzceltu būvi nevar reģistrēt kā patstāvīgu īpašumu, bet tas uzskatāms tikai kā zemes daļa. Jurisprudencē to dēvē par zemes un ēkas nedalāmības principu, t. i. iedomātās norobežošanas ceļā nav iespējams ar zemes gabalu cieši savienotu ēku atdalīt no zemes gabala, lai nodibinātu atsevišķu īpašumu uz šo atsevišķo daļu. Tomēr ņemot vērā Latvijā zemes reformas laikā radušos situāciju, kad daudzos gadījumos ēkas atrodas uz zemes, ko atguvuši bijušie īpašnieki, vai arī citu iemeslu dēļ tā ēkas īpašniekam nepieder, likumdevējs paredzēja izņēmuma gadījumus, likums „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”, 14. pants nosaka, kādos gadījumos CL 968.panta noteikumi nav piemērojami, un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi uzskatāms par patstāvīgu īpašuma objektu:
• ēkas uzceltas uz zemes, kas atbilstoši likumam piešķirta šim nolūkam, iegūta darījuma ceļā, vai uz cita tiesiska pamata pirms CL lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienas (1992. gada 1. septembris), bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem, vai arī zeme pieder valstij;
• ēkas iegūtas privatizējot valsts vai pašvaldības uzņēmumus, vai atsevišķus valstij vai pašvaldībai piederošus nekustamā īpašuma objektus;
• ēkas uzceltas uz valstij vai pašvaldībai piederošas vai piekrītošas zemes, kas atbilstoši likumam piešķirta patstāvīgā lietošanā zemes reformas laikā;
…
