PRAKSES GAITAS UN PRAKSĒ VEIKTO UZDEVUMU APRAKSTS
Prakses laikā darba autors veica sekojošus uzdevumus:
iepazinās ar Tiesībsarga biroja darbību reglamentējošajiem ārējiem un iekšējiem tiesību aktiem, biroja funkcijām un uzdevumiem;
iepazinās ar Tiesībsarga biroja struktūru, darba organizāciju un personāla vadību;
iepazinās ar Tiesībsarga birojā ienākošo lietu kategorijām, atbilžu, ieteikumu, pieprasījumu un citu tiesībsarga funkcijās ietilpstošo dokumentu sagatavošanas kārtību;
iepazinās un pārrunāju ar prakses vadītāju vairākas nesen ienākušās lietas, kurās darba autors piedāvāja savu skatījumu par pieņemamāko risinājumu, kā arī sagatavoja atbilžu projektus, kuri pēc tam tika arī izmantoti, sagatavojot attiecīgos dokumentus;
veica Tiesībsarga biroja darbinieka pienākumus;
kopā ar Tiesībsarga biroja darbiniekiem piedalījās 10. Saeimas vēlēšanu novērošanā. Darba autors tika norīkots novērot vēlēšanu norisi Jēkabpils cietumā Tiesībsarga biroja vēlēšanu novērotāja statusā.
Kā jau iepriekš tika minēts, darba autors piedalījās10. Saeimas vēlēšanu novērošanā Jēkabpils cietumā, kā arī Zīlānu kultūras namā. 10. Saeimas vēlēšanas bija īpašas ar to, ka pirmo reiz tika atļauts balsot arī ieslodzītajiem. Balsošanas dienā Tiesībsarga biroja darbinieki novēroja vēlēšanas 11 Latvijas cietumos no 13. Visātrāk balsošana beidzās Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, visilgāk Centrālcietumā. Tiesībsargs personiski novēroja vēlēšanas Jelgavas cietumā. Vēlētājiem bija iespēja brīvi paust savu gribu arī Olaines, Vecumnieku, Liepājas, Brasas, Šķirotavas, Iļģuciema, Jēkabpils un Daugavpils cietumos.Brīvas vēlēšanas nozīmē iespēju brīvi veidot savu gribu, brīvi izteikt savu gribu un iespēju laikus uzzināt precīzus vēlēšanu rezultātus.10. Saeimas vēlēšanas Latvijas cietumos vērtējamas kā brīvas pēc starptautiski pieņemtās prakses kritērijiem, kā arī ievērojot Latvijas likuma burtu. Tomēr vēlēšanu rīkošanas procedūras un likumiskais regulējums ir pilnveidojams. Kopumā ieslodzījuma vietās atrodas 4726 Latvijas pilsoņu, no kuriem 3802 izmantoja iespēju nobalsot.
Pēc darba autora domām, kā jautājumu diskusijai varētu izvirzīt, vai vispār piešķir vēlēšanu tiesības ieslodzītajiem, jo no malas radās iespaids, ka viņi to uztver kā izklaidi nevis kā atbildīgu pilsoņa pienākumu. Līdz ar to rodas šaubas par to, vai viņi ir rūpīgi apsvēruši savu izvēli un vai šī izdarītā izvēle pauž viņu patieso gribu.
Iespējams, ka būtu labāk, ja šo balsošanas procedūru cietumos vadītu un kontrolētu profesionāļi, nevis cietuma personāls, jo bija manāms, ka komisijas locekļi no personāla vidus ir manāmi satraukušies par šo procesu un brīžiem viņi paši nezin, kā būtu pareizi rīkoties kaut kādās atsevišķās situācijās.
Sakarā ar Saeimas vēlēšanām Tiesībsargas saņēma e-pasta vēstuli no biedrības „Par godīgumu tiesu varas sistēmā” Temīda”” vadītāja Vilora Eihmaņa ar lūgumu pārbaudīt neatbilstības Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojumos un skaitļos (2010. gada 5. oktobrī plkst. 9:40); noskaidrot Rīgas un Vidzemes vēlēšanu apgabalos ievēlamo deputātu skaitu, kā arī pārbaudīt vai Centrālā vēlēšanu komisija nav rīkojusies pretēji labas pārvaldības principam atsakoties sniegt ziņas, kā iespējams atrast un kontaktēt ar kandidātu sarakstu iesniedzējiem.
Jāsaka, ka uz to brīdi vairs nebija iespējams pārbaudīt informāciju, kas bija pieejama konkrētā mājas lapā noteiktā laikā. No mēdijiem bija noprotams, ka daži datu ievadītāji pieļāvuši paviršības kļūdas, kas tika pamanītas un izlabotas. Attiecībā uz otro biedrības lūgumu tika norādīts, ka atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 8. panta pirmās daļas pēdējam teikumam ārvalstīs dzīvojošie pilsoņi pieskaitāmi Rīgas vēlēšanu apgabalam. Tādā gadījumā samērot tikai Rīgas un Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaitu viegli nonākt pie secinājuma, ka Rīgā tas jāpalielina vai Vidzemē jāsamazina. Savukārt attiecībā uz trešo lūgumu, tika norādīts, ka minētā informācija tomēr bija pieejama centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā.
…
