Rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām.
Civillietas un administratīvās lietas tiesnesis izskata vienpersoniski. Sevišķi sarežģītas administratīvās lietas pēc tiesas priekšsēdētāja ieskatiem var tikt izskatītas koleģiāli – triju tiesnešu sastāvā. Krimināllietas izskata koleģiāli – tiesneša un divu tiesas piesēdētāju sastāvā, tomēr likumā ir noteikti gadījumi, kad arī krimināllietas tiesnesis izskata vienpersoniski1.
Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” tiesu lietu izskatīšanas principus un kārtību nosaka Satversme, civilprocesuālie, kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi, kā arī likums „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”2. Tāpat tiesu darba organizēšanā tiek izmantota arī Apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu lietvedības instrukcija, MK noteikumi Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” un likums „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”.
Civilprocesa likums nosaka, ka rajona (pilsētas) tiesa izskata visas tiesai pakļautās lietas, izņemot lietas:
1)kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu;
2)kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 30 000 latu;
3)par patenttiesību un preču zīmju aizsardzību;
4)par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju;
5)par kredītiestāžu maksātnespēju un likvidāciju.
Šīs lietas piekrīt apgabaltiesai. Kā arī, ja lietā savienoti vairāki prasījumu, no kuriem vieni piekrīt rajona (pilsētas) tiesas izskatīšanai, bet citi – apgabaltiesu izskatīšanai, vai arī rajona (pilsētas) tiesā pieņemta pretprasība, kas piekrīt izskatīšanai apgabaltiesā, lietu izskata apgabaltiesa.3…
