12. Praktikanta kritisks prakses izvērtējums.
Studenta domas par sociālpedegoģiskajiem jautājumiem mūsdienu sabiedrībā.
Sociāla pedagoģija ir salīdzinoši jauna nozare, kura saistīta ar sociālajam vajadzībām, audzināšanu, ir attiecināma galvenokārt uz bērniem, jauniešiem un ģimeni kopumā.
Es uzskatu arvien vairāk problemātiska un deformēta kļūst ģimene, kurā neveic bērna audzināšanas funkcijas atbilstoši sabiedrības prasībām, tādēļ vērojams nepilngadīgo noziedzību skaita pieaugums, palelienas„ielas bērnu” skaits. Sarežģītas ekonomiskās situācijas rezultātā valstī joprojām ir aktuāla iedzīvotāju maznodrošinātība,bezdarbs,alkoholisms,morāla degradācija, kas ietekmē bērnu un pusaudžu vērtību orientāciju un uzvedību. Šobrīd cieš ģimene un bērni.
Manuprāt, lai veiksmīgi tās risinātu, sabiedrība nav pietiekami izglītota par sociāla pedagoga darbības iespējām, sabiedrība nav „atvērtā”. Uzskatu, ka mums kopumā ir zems uzticēšanas potenciāls un maza ticība tam, ka ikvienam ir iespējams kaut ko labot un vērst pozitīvas attīstības virzienā. Katram no mums ir iespēja dzīvot sabiedrībā, kur nejutīsimies atsvešināti, nesaprasti, sliktāki par citiem.
Sociāla pedagoga darbības perspektīvas.
Es uzskatu, ka ar laiku šī profesija kļūs arvien pieprasītāka. Aizvien vairāk pusaudžiem un bērniem kļūst aktuālas tādas problēmas kā alkoholisms, narkomānija un klaiņošana. Lielākā daļa sabiedrības, kā arī valdība nepievērš pietiekošu uzmanību šīm problēmām. Ar katru gadu situācija tomēr mainās uz labo pusi, jo dažās skolās jau ir sociālie pedagogi un psihologi, ir parādījušies arī ģimenes atbalstu centri, ka var sniegt dažāda veida atbalstu un palīdzību. Tā kā ir jūtams progress sociālipedagoģiskajā jomā, es uzskatu, ka tāda profesija, kā sociālais pedagogs, būs vienkārši nepieciešama, jo tieši sociālais pedagogs ir kā glābiņš bērnam, kas var iemācīt viņus objektīvi vērtēt izveidojušos problēmsituāciju, kā arī risināt šo problēmu.
Pašvērtējums
Es atnācu uz savu prakses vietu, lai redzētu, kā sociālais pedagogs darbojas praktiski. Mans mērķis bija nodrošināt teorijas un prakses vienotību un mēģināt pašai reāli strādāt ar bērniem. Man bija grūti atrast kopīgu valodu tieši ar pusaudžiem, jo mums nav kopīgas intereses un es jutos nedroša, strādājot ar pusaudžiem. Bet es tomēr savaldīju savas emocijas un centos vairāk iepazīst un saprast pusaudžus. Vieglāk man bija saprasties ar jaunākiem bērniem, jo man ir pieredze darbā ar viņiem.
Šīs prakses laikā es iemācījos plānot savu laiku un guvu priekšstatu par to, kā jāstrādā ar skolēniem. Man izdevās gan vērot sociālā pedagoga darbu, gan arī pašai strādāt ar bērniem un organizēt pasākumus. Man sgadāja grūtības veik klienta diagnostiku un izstrādāt korekcijas programmu,īpaši lielas grūtības bija ar mērķa uzstadīšanu.Tomēr, viss, kas man bija ieplānots šīs prakses laikā tika arī realizēts. Es ieguvu daudz pieredzes, bet manas zināšanas vēl ir jāpapildina, lai es varētu strādāt patstāvīgi. Kopumā es esmu apmierināta ar šīs prakses rezultātiem.
…
