Pirmsskolas skolotāja pedagoģiskā prakse

PII “Gulbītis” mācās gan latviešu, krievu, gan ukraiņu bērni, tādēļ vēlējos izzināt, kā notiek zināšanu apguve, tā lai to saprastu visi. Pirmsskolā ir četras grupas un trijās no tām liela daļa ir mazākumtautību bērni - vairākums krievu un divi bērni no Ukrainas. Vecākie mazākumtautību bērni jau runā latviski, citi tikai frāzes, citi teikumos, kā arī šie bērni jau labi saprot teikto. Jaunākajās grupās ir bērni, kuriem ir grūtības ar latviešu valodas saprašanu, bet citi spēj arī piedalīties sarunās.
Novērojot rotaļnodarbības, sapratu, ka skolotāji nodarbības vada tikai latviski un iztulko kādus vārdus tikai tad, kad bērns ir apjucis un nesaprot, kas ir jādara. Tomēr daļa, kuri nesaprot latviešu valodu nojauš uzdoto vērojot citu bērnu darbības un tās atkārto. Skolotājas mēdz uzsvērt lietvārdus (latviski) norādot uz konkrētu priekšmetu, tādejādi papildinot bērnu vārdu krājumu, bet šādu pieeju izmanto tikai skolotājas jaunākajos vecumposmos. Citās grupās bērniem ir speciāli izveidotas bilžu kartītes ar nosaukumiem, lai bērniem būtu vieglāka vizuālā uztvere un saistība starp vārdu un priekšmetu. Novēroju, ka bērni savā starpā sarunājas krieviski, pat ja tie ir latviešu bērni. Taču, tā ir laba lieta, jo jaunas valodas apguve attīsta prāta spējas. Skolotājas arī ļauj šiem bērniem sarunāties, taču nodarbībās aicina atbildēt latviski un tiem palīdz veidot gramatiski pareizus teikumus. Mazākumtautību bērniem valsts valodas apguvē tiek izmantotas arī digitālās spēles un video (Bernistaba.lsm.lv, valsts valodas aģentūra) materiāli.…