Prakse tika veikta A/S NORD/LB Latvija. Prakses mērķis - nostiprināt iegūtās zināšanas praksē, pētīt un analizēt uzņēmuma vietu un lomu ekonomikā, tā attīstības virzienus un izstrādāt priekšlikumus uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanai.
Prakses uzdevumi - izpētīt ar banku sektora vidi Latvijā, to kāda bijusi iestāšanās Eiropas Savienībā ietekme uz nozari. Aprakstīt uzņēmumu, izpētīt un analizēt tā vietu un lomu ekonomikā, attīstības virzienus. Izpētīt bankas vadību - plānošanu, politikas, kontroli un kvalitātes novērtēšanu. Iepazīties ar bankas personāla vadības un mārketinga politiku, kā arī iepazīties ar bankas darbības rādītājiem, finansēšanas politiku un avotiem.
Atskaite ir iedalīta pēc tēmām, atbilstoši prakses programmā ietvertajiem uzdevumiem. Nodaļās ietilpst teorētiskais izklāsts un analītiskais apraksts. Prakses atskaites beigu daļā ir apkopoti secinājumi, kā arī priekšlikumi Bankas darbības efektivitātes paaugstināšanai.
Veidojot prakses pārskatu, tika izmantota publiski pieejamā informācija – kredītiestāžu darbību reglamentējošie normatīvie akti, Komercbanku asociācijas banku darbības rādītāji, dažādi elektroniskie resursi, Bankas gada pārskats un citi Bankas informatīvie materiāli.
Vide, kurā uzņēmums darbojas
Eiropas Savienības ietekme
Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm Latvijā ir viens no augstākajiem izaugsmes tempiem pēdējo gadu laikā. Laika posmā no 2001. gada līdz 2003. gadam vidējais IKP pieauguma temps gadā bija 7,3%. 2004. gadā IKP pieaugums bija 8,5%. Šī gada IKP pieaugumu Ekonomikas ministrija prognozē 7,5% līmenī. Valstī arvien pieaug privātais patēriņš un kreditēšanas attīstība ir viena no straujākajām Eiropas Savienībā. Būtiski pieaug nekustamā īpašuma cenas. Turpina attīstīties būvniecība. Būvniecības nozarē strauji pieaug rūpniecības un dzīvojamo ēku, viesnīcu, ielu un ceļu u.c. objektu celtniecība. Saistībā ar hipotekārās kreditēšanas attīstību, ekonomiskās aktivitātes un investīciju pieaugumu, kā arī ES fondu finansētu projektu realizāciju Ekonomikas ministrija prognozē augstus būvniecības attīstības tempus arī nākotnē.
Pirms iestāšanās ES pastāvēja versija, ka Latvijā ienāks vai atvērs savu filiāli citu ES dalībvalstu bankas. Jāatzīst, šī prognoze ir apstiprinājusies. Apliecinājums tam ir, piemēram, šogad Latvijas Banku sfērā darbību uzsākusī Sampo banka, kas ienāca tirgū pārpērkot Māras banku, kā arī un Snoras banka, kas plāno uzsākt darbību Latvijas tirgū tuvākajā laikā. Par Latvijas komercbanku tirgu aktīvi interesējas arī jaunizveidotā banka DnB NORD.
Šogad turpinās tendence bankām iekļauties akcionārbanku grupā. Vienas grupas bankas savā darbībā ievieš vienotus darbības principus, kā arī maina lokālās bankas nosaukumu uz grupas vārdu, lai palielinātu bankas atpazīstamību tirgū. Piemērs tam ir SEB Unibanka, kas Latvijā, tāpat kā arī abās pārējās Baltijas valstīs, īsteno pakāpenisku nosaukuma maiņu uz grupas vārdu SEB.
Tāpat, pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā tika prognozēta procentu likmju samazināšanās. Tika prognozēts, ka, pakāpeniski samazinoties, procentu likmes izlīdzināsies un kļūs praktiski vienādas visās ES valstīs. Procentu likmes, īpaši hipotekārajiem kredītiem, ir būtiski pazeminājušās, bet tas galvenokārt noticis banku sīvās konkurences dēļ. Šī gada pirmajos 2 ceturkšņos finansu pakalpojumu tirgū norisinās „cenu karš”. Banku, kuras uzsāka cenu karu, akcionāri ir ārvalstu – ES dalībvalstu bankas (Nordea, SEB, Hansabanka). Vērojot šo banku aktivitātes citās valstīs un kā iespējamo piemēru rīcībai Latvijas tirgū skatot aktivitātes Igaunijā, var secināt, ka iespējams procentu likmes pazemināsies arī patēriņa kredītiem un karšu kredītiem. …
