Policija ir apbruņota, militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem.1
Policijas darbība tiek organizēta ievērojot likumību, humānismu, cilvēka tiesības, sociālo taisnīgumu, atklātumu, vienvaldību un balstīta uz iedzīvotāju palīdzību.
Valsts Policija aizsargā cilvēku tiesības un likumīgas intereses, neatkarīgi no viņu pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma un vecuma, izglītības un valodas, attieksmes pret reliģiju, politiskās un citas pārliecības. 2
Tādā veidā tiek ievērotas un īstenotas arī Latvijas Republikas Satversmes astotajā nodaļā nostiprinātās cilvēka pamattiesības. Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, un līdz ar to Valsts iestādēm, caur kurām tiek īstenota valsts vara un griba, ir nepārprotami liela nozīme un atbildība. Jo, tieši raugoties uz valsts varas orgāniem, tiek spriests par valsts prioritātēm dažādās jomās, par tās attieksmi pret iedzīvotājiem. Valsts varas institūcijām, pildot savus pienākumus, ir godprātīgi jāievēro valsts konstitūcija, proti – Latvijas Republikas Satversme, tās darbību reglamentējošus likumus un noteikumus, stiprinot tādā veidā demokrātisko iekārtu, valstiskās pamatvērtības, kā arī kopjot cilvēku apziņā drošības sajūtu un pārliecību, ka, vēršoties valsts pārvaldes iestādēs, tiem vienmēr būs sniegta nepieciešamā palīdzība.…