Secinājumi
Pateicoties šim nelielam uzņēmumam, īsā laikā es uzzināju ļoti daudz jauna un apguvu kolosālu pieredzi visos virzienos šūšanas ražošanā. Katrs darbinieks visādi mēģināja man palīdzēt, veltīja laiku maniem jautājumiem, jo teorija vienmēr atšķiras no prakses un no tā, ko mums māca universitātē. Pirmajā laikā bija sarežģīti adaptēties un pierast darba tempam, jo viņiem ir uzskaitīta gandrīz katra minūte. Šūšanas fabrikā es iepazinos ar jaunām šujmašīnām, kā arī mēģināju šūt ar tām kā pilnvērtīga darbiniece. Piemēram, pirmo reizi visā laikā periodā es pamēģināju apšūt aproces trikotāža blūzēm ar divadatu plakanā cilpdūriena šujmašīnu, man deva gandrīz jau gatavo izstrādājumu krautnes, un mans uzdevums bija izpildīt/veikt šo vīli līdzeni un kvalitatīvi (lai vīle būtu taisna, diegiem nav jāraujas izstiepšanas laikā, attālumam starp piedurknes galu un vīli jābūt 2 cm attālumā, un operācijas nobeigumā visiem diegiem ir jābūt nogrieztiem). Tāpat arī izpildīju visas iespējamās operācijas ar slēgdūriena šujmašīnām – sašuvu iešuves, sānu vīles, piešuvu nostiprinātājus, birkas, uzšuves un daudz ko citu.
Par pirmo manu prakses uzdevumu bija nomainīt materiālu uz gludināšanas galdiem. Šajā nolūkā tiek izmantots speciālais (zilās krāsas) materiāls, zem šī materiāla ir porolons, kas padara galdi par mīkstāku. Šis porolons ir jāmaina, jo tas kļuva netīrs putekļu dēļ, kas ietekmē izstrādājuma tīrumu, gludināšanas laikā. Tāpat arī ir svarīgi, lai šis materiāls būtu blīvi piestiprināts sānu daļās. Tāpēc bija svarīgi nokonstruēt un nošūt šo vajadzīgā izmēra gludināšanas galdu pārvalkus.
Turpmāk uzdevumi palielinājās, man sāka uzticēt dažādus atbildīgus uzdevumus – paraugu konstruēšanu, modelēšanu, šūšanu un piegriešanu no paša sākuma līdz galam, prasmīgu audumu izmantošanu un daudz ko citu.
Pēc mana redzes viedokļa, ražotnei ir nepieciešamas nelielas izmaiņas, kas uzlabos darbu.…
