Secinājumi
Pēc darba varu secināt ko gruntsūdens ir problēma ar kuru jācīnās jebkura ceļa būvē. Gruntsūdens spēj ļoti īsā laikā sagraut ceļa konstrukciju, tādēļ ceļu būvniekiem ir rūpīgi jāapdomā un jāizvērtē kā labāk novērst iespējamās gruntsūdens radītās problēmas. Galveno drenāžās funkciju ceļa segā pilda smilts slānis. Drenējošā slāņa būvē ir jāievēro vesela virkne nosacījumu, par kuru izpildīšanu ir atbildīgs būvnieks. Ja mēs paskatītos uz malas, kā notiek būvniecība apkārt, mēs noteikti redzētu ka ne tā, kā būtu nepieciešams. Bieži vien varam redzēt kā būvnieki būvējot ceļus, sagatavojot salizturīgo (drenējošo) slāni, to dara pavirši, ar mērķi ka tikai ātrāk, un ka tik pēc iespējas vairāk ietaupīt. Veidojot drenējošo slāni netiek veiktas nekādas pārbaudes, nekas lai pārliecinātos ka tiešām šai ceļa konstrukcijai viss būs kārtībā, un ar laiku neradīsies nekādas deformācijas. Šeit mēs varam novērtēt situāciju tīri no ekonomiskā viedokļa. Protams ka ātrāk un lētāk ir veikt šos darbus neveicot nekādas pārbaudes, vienkārši tikai taisīt, pieņemot ka viss būs kārtībā. Var neņemt vērā to kāda būs ceļa kategorija, kādām slodzēm tas būs pakļauts, zemākos slāņus var veidot mazākos biezumos nekā tas būtu nepieciešams. Bet tas nozīmē tikai to ka ar laiku ir ļoti liela iespēja ka var rasties problēmas, un tad par tām kādam būs jāatbild. Protams ir situācijas kad tiešām tiek veiktas pārbaudes, bet reti tās ir patiešām objektīvas, lielākoties ja kas nav kā vajag, tad uz to tiek pievērtas acis. Rūpīgi tiek veiktas visas pārbaudes īpaši svarīgos objektos, kā piemēram Starptautiskajā lidostā "Rīga". Tur tiek veikta grunts pastiprināšana gar skrejceļa malām, ūdens novadīšanai gan tur tiek izmantotas iespaidīga izmēra caurules, bet svarīgi ir tas, ka katra lieta, katrs paveiktais darbs ir jānofotografē, gan ka slāņi ir sablīvēti, gan ka tiek ieklāts ģeorežģis, viss ir jāiemūžina un jāpiefiksē. Tas manuprāt ir vienīgais veids kā piespiest būvnieku pildīt visus darbus tā, kā tas būtu jādara.
…
