Nodokļu audita veikšana uz aprēķinu pamata- Veicot nodokļu auditu, VID ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu apmēru atbilstoši nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajām ziņām, ja ir konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:
• ir konstatēts nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugums, kurš neatbilst nodokļu maksātāja deklarācijās uzrādītajiem ienākumiem vai par kuru nodokļu administrācijā nav iesniegtas deklarācijas;
• nodokļu maksātājs ir veicis darījumu, lai izvairītos no nodokļu vai nodevu maksāšanas, vai nav identificējams kāds no darījuma dalībniekiem;
• nodokļu maksātājs nav iesniedzis normatīvajos aktos paredzētās nodokļu deklarācijas;
• nodokļu maksātāja pārskatos vai grāmatvedības uzskaitē sniegtās ziņas neatbilst nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai, pārbaudēs konstatētajiem faktiem vai nodokļu maksātāja rīcībā esošo vai bijušo lietu vērtībai;
• nodokļu administrācijas rīcībā esošā informācija liecina par to, ka nodokļu maksātājs ir veicis darījumus, kuri nav atspoguļoti viņa grāmatvedības uzskaitē;
• nodokļu maksātājs nav veicis grāmatvedības uzskaiti;
• nodokļu administrācijas amatpersonām pārbaudes laikā nav pieejami nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaites dokumenti, nav iespējams pārbaudīt nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaites dokumentus vai nav pieejami darījumu attaisnojuma dokumenti, u.c. pazīmes.
Nodokļu administrācija, uz aprēķinu pamata nosakot nodokļu maksājumu apmēru, izmanto tiešās aprēķinu metodes, tas ir, pamatojas uz nodokļu maksātāja grāmatvedības reģistros norādītajiem datiem un attaisnojuma dokumentiem un netiešās aprēķinu metodes, tas ir, aprēķina ar nodokļiem apliekamo objektu (ienākumu, darījumu vērtību u.tml.), pamatojoties uz savā rīcībā esošo informāciju.[1]
Nodokļu auditu Valsts ieņēmumu dienests pabeidz, pieņemot lēmumu par nodokļu audita rezultātiem, kurā norāda:
• normatīvos aktus, pamatojoties uz kuriem noteikts nodokļu vai maksājumu samazinājums, papildu aprēķinātā un budžetā iemaksājamā nodokļu vai maksājumu summa, vai veikta saimnieciskās darbības rezultātu vai skaidras naudas uzkrājumu korekcija;
• samazināto, papildu aprēķināto nodokļa vai maksājuma summu, samazināto nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru, soda naudu un nokavējuma naudu, taksācijas periodus, kuros ir radies nodokļa vai maksājuma samazinājums vai papildu aprēķins;
• nodokļu maksātājam uzlikto tiesisko pienākumu;
• nodokļu audita rezultātā veiktās nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības rezultātu vai skaidras naudas uzkrājumu korekcijas;
• kur (minot VID struktūrvienības, kas izdod lēmumu, adresi) un kādā termiņā lēmumu var apstrīdēt;
• summu, kas nodokļu maksātājam jāiemaksā budžetā, lai VID ģenerāldirektors varētu lemt par atlikušās soda naudas samazināšanu, ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 33.3 panta nosacījumus. [1]
…
