2.6. Vispārējo izmaksu uzskaite, pārdale un pieskaitīšana
Ar vispārējām izmaksām saprot izmaksas, kuru lielumu aprēėina pats uzņēmums.
Pilnās ražošanas pašizmaksas pamatā ir princips, ka pašizmaksā papildus tiešajām
izmaksām iekļauj arī taisnīgi noteiktu netiešo izmaksu daļu. Netiešās izmaksas ir tādas izmaksas, kas radušās produkcijas ražošanas, pakalpojumu sniegšanas struktūrvienību darbības gaitā, bet nav tieši saistītas ar noteiktu kalkulācijas objektu. Pašizmaksas kalkulācijas teorijā netiešās izmaksas sauc par vispārējām izmaksām.
Lai nodrošinātu vispārējo izmaksu kontroli un arī taisnīgu sadali, ir jāveic to uzskaiti pa izmaksu rašanās vietām. Šī iemesla pēc tiek pielietotas iepriekšminētās dimensijas, struktūrvienības.
Ir sekojošas izmaksu rašanās vietas:
1. pēc filiāles atrašanās vietas- Rīga, Ventspils, Liepāja;
2. pēc pakalpojumu sniegšanas veida - servisa pakalpojumi (virsbūves cehs,
mehāniskais cehs), rezerves daļu tirdzniecība, auto tirdzniecība- izmaksas tiek dalītas pa ražošanas struktūrvienībām atbilstoši sniegto pakalpojumu apjomam, bet nekādas noteiktas mērvienības šiem pakalpojumiem netiek pielietotas.
Katras vispārējo izmaksu postenis ir attiecināts uz kādu no izmaksu rašanās vietām, lai visas vispārējās izmaksas pēc izvietošanas būtu ietvertas ražotās produkcijas pašizmaksā jeb uzņēmuma gadījumā- attiecinātas uz konkrētu preču iepirkšanu. Uzņēmuma vadība ir paredzējusi, ka pakalpojumu centru izmaksas tiek sadalītas tikai uz pakalpojumu sniegšanas vietām.
Vispārējo izmaksu uzskaites noslēdzošais posms, kad izmaksas tiek ietvertas
produkcijas pašizmaksā (izmaksu pieskaitīšana) tirdzniecības uzņēmumā neizpaužas tik redzami kā tas notiek ražošanas uzņēmumos. Vispārējās izmaksas netiek attiecinātas uz
konkrētu preci vai pakalpojumu, tās tiek attiecinātas tikai un vienīgi uz izmaksu rašanās vietu, struktūrvienību pēc vadītāja apstiprinātā procentuālā sadalījuma izmaksu pieskaitīšanai.…
