Cilvēks un dabas resursi ir saistīti ciešās kopsakarībās, un šo kopsakarību raksturs un izpausmes laika gaitā mainās. Latviešiem zeme ir svarīga, un līdz pat nesenam laikam – 20. gadsimta sākumam – latviešus varēja dēvēt par zemnieku tautu, bet līdz pirmajai tautas atmodai un inteliģences veidošanās procesam – pat par zemnieku kārtu. Tādējādi zemes, meža, lauksaimniecības un lauksaimnieku vēsture, kā arī agrārā vēsture lielā mērā veido visas Latvijas vēsturi.
Lielākā daļa Latvijas lauku saimniecību ir ģimenes bizness. Latvijas lauksaimnieki ir nozīmīgi vietējai nodarbinātībai daudzos lauku reģionos, viņi ir arī galvenie nodrošinātāji ar lauksaimniecības produktiem. Tāpat viņi ir pirmais posms pārtikas ķēdē, tikai dažreiz novedot ražošanas procesu līdz galaproduktam savā saimniecībā, bet visbiežāk pārdodot produkciju citiem
tās turpmākai pārstrādei.
Ja ES salīdzina ar lielāko daļu pasaules valstu, tad Eiropā ir ļoti labi klimatiskie apstākļi un izcila lauksaimniecības augsne. Lauksaimnieku vidējais izglītības līmenis ir salīdzinoši augsts, un ES ir viens no lielākajiem patērētāju tirgiem. ES ir ļoti pieredzējusi un zinoša pārtikas industrija ar augstas kvalitātes preču un pakalpojumu piedāvājumu gan vietējā, gan ārējā tirgū.
Lauksaimniecībai ir daudzfunkcionāls raksturs, tā ietver sevī daudz vairāk nekā tikai augu un dzīvnieku audzēšanu pārtikai. Lauksaimnieks ne tikai ražo naudu, slaucot govis vai novācot labību, bet arī uztur un kopj lauku vidi, veidojot Latvijas tēlu pievilcīgāku un krāšņāku. Tā ir īpaša vērtība, ko lauksaimnieks dod sabiedrībai. Sakopta vide ir arī svarīgs tūrisma attīstības
priekšnoteikums. Lauksaimniecība lauksaimniekam ir dzīvesveids.…