Mana prakses vieta bija Zemgales apgabaltiesas zemesgrāmatas nodaļā, kura ilga 10 nedēļas.
Zemesgrāmatu nodaļas
● ietilpst tiesu sistēmā,
● izveidotas pie apgabaltiesām,
● mērķis- nekustamo īpašumu ierakstīšana un to tiesību nostiprināšana Zemesgrāmatās,
● darbību pārzina apgabaltiesa,
● organizatorisko vadību veic Tieslietu ministrija.
↓
t i e s n e š i← ir rajonu( pilsētu) tiesu
tiesnešiem noteiktais statuss
↓
zemesgrāmatu nodaļu priekšnieks← ieceļ Tieslietu ministrs
↓
Vada un kontrolē nodaļas organizatorisko darbu → pilnvaru laiks
5 gadi
Zemesgrāmatu darbību regulē speciālie likumi, kā arī 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likums, 1997. gada 30. janvāra likums „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, 1995. gada 29. marta likums „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”, kā arī 1998. gada 10. septembra Hipotekāro ķīlu zīmju likums un citi.
Vēstures pieredze Eiropā, kā arī Latvijā, ir apliecinājusi, ka ar nekustamiem īpašumiem saistīto tiesību nostiprināšanu visefektīvāk veic zemesgrāmatu sistēma, kura, savukārt, balstās uz tādiem vispāratzītiem principiem, ka zemesgrāmatā ieraksta visus nekustamos īpašumus, nostiprina ar tiem saistītās tiesības, zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība. Šie iemesli bija pārliecinoši, lai deviņdesmito gadu sākumā nolemtu atjaunot zemesgrāmatu sistēmu Latvijā.
Pirmajās prakses dienās manos darba pienākumos ietilpa iepazīšanās ar iestādes darbību, to regulējošiem normatīvajiem aktiem, darbības principiem. Tikai zemesgrāmatā ierakstīts īpašums piešķir īpašniekam pilnas varas tiesību pār īpašumu. Līdz ierakstīšanai zemesgrāmatā nekustamā īpašuma ieguvējam pret trešajām personām nav nekādu tiesību, un viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar īpašumu Civillikuma 993. pants nosaka, ka zemesgrāmatās jāieraksta ne vien katrs nekustamā īpašuma atsavinājums, bet arī vispār katra tā īpašnieka maiņa.
Dokumenti, uz kuru pamata atsevišķām īpašuma tiesību subjektu kategorijām tiek nostiprinātas īpašuma tiesības, ir uzskatītas Latvijas Republikas likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās", kurā tiek izdalītas šādas īpašuma tiesību subjektu grupas:
1) fiziskas personas;
2) juridiskas personas;
3) valsts un
4) pašvaldības.…