Organiskie savienojumi
Tetraetilsvinu un tetrametilsvinu agrāk plaši izmantoja benzīna rūpniecībā kā antidetonatorus. Mūsdienās šim nolūkam organiskos svina savienojumus izmanto daudz mazāk.
Svina atradnes
Pēc ķīmisko elementu izplatības Zemes garozā svins ieņem 35. vietu. Tā saturs zemes garozā ir 0,0016% (pēc masas). Taču šis metāls cilvēcei pazīstams ļoti sen apmēram 8500 gadus atpakaļ. Vissvarīgākā rūda, no kuras iegūst svinu, ir svina spīde jeb galenīts PbS. Bagātākās galenīta atradnes ir Kaukāzā, Altajā, Ziemeļamerikā, Meksikā, Vācijā. Tā kā svins ir urāna un torija radioaktīvās sabrukšanas galaprodukts, tas atrodas urāna un torija minerālos.
Alva
ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn. Alva ir samērā viegli kūstošs metāls, kuru lieto galvenokārt dažādos viegli kūstošos sakausējumos (piemēram, lodalva) un grūti kūstošos sakausējumos (bronza).
Pēc ķīmisko elementu izplatības zemes garozā alva ieņem 46. vietu.
Cilvēki alvu pazīst jau 6000 gadu. Alva dabā nav sastopama brīvā veidā, bet ir sastopama savienojumos, oksīdu rūdā.
Alvas fizioloģiskā nozīme ir neskaidra, taču cilvēks dienā ar pārtiku uzņem 3—5 mg alvas.
Paaugstinātā temperatūrā tā reaģē ar skābekli un halogēniem.
Alvas sakausējumi
Vispārīgā gadījumā par bronzām sauc vara sakausējumus. Parasti ar jēdzienu "bronza" saprot alvas bronzu, jo tā tika atklāta visātrāk.
Bronzai ir labākas mehāniskās īpašības un zemāka kušanas temperatūra nekā tīram varam.
Viens no svarīgākajiem alvas sakausējumiem ir lodalva. Tās sastāvā ir 65% alvas un 35% svina. Lodalvas kušanas temperatūra ir 180 °C.
…
