Ievads.
Mēs, jaunieši, dzīvojam savā iedomu pasaulē, kur eksistē tikai sev līdzīgi cilvēki. Parasti tie ir vienaudži, ar kuriem kopā tiek pavadīti ne mazums jauku brīžu. Tomēr mūsdienu cilvēkam ir tendence izvairīties no grūtībām, bailēm, neziņas un kauna.Bet vai ielūkojamies pagātnē, lai pavērotu, kā pa dzīves ceļu brida tādi pat radījumi kā mēs? Es domāju, ka nē. Tāpēc par šī projekta tēmu izvēlējos apskatīt kāda cilvēka likteni, gaitas, darbus un veiksmes, neveiksmes.
Man patīk vecmammas stāstītie notikumi par viņas līdzgaitniekiem. Tajos klausoties, liekas, ka agrāk dzīve ir bijusi taisnīgāka, mazāk bagāta ar meliem un pāri darījumiem. Tomēr visam skaistajam cauri vijas arī asaru un skumju nedzēšamās rētas.
Lai tuvāk iepazītu cilvēka dzīvi kara laikā un Latvijas nebrīves gados, es izvēlējos šī darba tēmu - Antons Rupainis - , un tā kā es arī nāku no Bērzgales, tad šis temats liekas vēl saistošāks.
Es zinu, ka par cilvēku nekad nav iespējams visu uzzināt, bet vismaz daļu ir jācenšas.
Biogrāfija.
Antons Rupainis ir dzimis 1906. gada 13.septembrī, Bērzgales pagasta Pūriskos. Rupaiņa Staņislava un Annas (Mortukānes), piecu bērnu ģimenē kā otrais dēls. Dzīves ceļa sākums viņam ir bijis saistīts ar grūtībām.…