Arheoloģiskais un etnogrāfiskais tautastērps

Latviešu tautastērpi
Arheoloģiskais tautastērps
Arheoloģiskais izrakums – senās ciltis (lībieši, sēļi, kurši) 7. – 13. gds.
Arheoloģiskais tērps sākas ar kreklu. Kreklu šuj no viena auduma gabala, izveidojot t izgriezumu, un krekla aizdarei parasti lieto saktu. Saktas daudz izmantoja, jo nebija pazīstamas pogas.
Tautastērpi, to izgatavošanas metodes, valkāšanas paražas, izmantotie materiāli, krāsas un detaļas vēstī par tautas mentalitāti, vēsturisko pieredzi un reģiona īpatnībām. Tie skaistie, greznie tautastērpi, ko šodien saprotam ar jēdzienu “tautastērps”, senāk bija godu tērpi, ko vilka svētku reizēs. Vīriešiem un sievietēm krekla piegriezums neatšķiras.
Apavus darināja no tiem materiāliem, kas bija pieejami, un tā bija āda (zābaki, pastalas).
Krāsa bija ļoti svarīga. Jo bija krāsaināk, jo īpašāk. Dažādi toņi tika meklēti no pļavu puķēm, lapām, saknēm.…