Audu elektriskās aktivitātes izmantošana diagnostikā

Elektroencefalogrāfija (EEG)
Tiek ierakstīta galvas smadzeņu elektriskā aktivitāte jeb spontānās sprieguma izmaiņas, ko rada jonu plūsma galvas smadzeņu neironos
Pārsvarā procedūra ir neinvazīva – elektrodi tiek piestiprināti uz galvaskausa ārējās virsmas
Atsevišķos gadījumos arī invazīvā – elektrokortikogrāfijas laikā, kad elektrodi tiek piestiprināti tieši uz smadzeņu ārējās garozas (var būt arī nomodā)
Visbiežāk izmanto, lai diagnosticētu:
Epilepsiju
Miega traucējumus
Encefalopātijas
Smadzeņu nāvi

Elektromiogrāfija (EMG)
Metode, kuras laikā mēra un ieraksta skeleta muskulatūras elektrisko aktivitāti jeb muskuļu šķiedru elektriskā potenciāla izmaiņas ārēja kairinātāja vai neiroloģisku signālu ietekmē
Iegūtos signālus var analizēt, lai noteiktu:
Dažādas neiromuskulāras patoloģijas (piemēram, karpālā kanāla sindromu un hipetrofiskas miopātijas)
Muskuļu šķiedru aktivācijas pakāpi (kontrakcijas spēku)
Muskuļu biomēhāniskās parādības
Pareizs adatveida elektroda novietojums ir grūti nosakāms, jo tas atkarīgs gan no muskuļa izmēra, gan muskuļa novietojuma
…