MEŽA EKOSISTĒMA
Četrlapu čūskoga
Melantu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs. Neliels vai vidēji liels 15-50 cm garš. Stublājs stāvs, nezarots, kails. Augam veidojas 4 lapas, kas sakārtotas mieturī stublāja augšdaļā, no kā vidus attīstās tā vienīgais zieds garā ziedkātā. Zied maijā - jūnijā.
Pēc noziedēšanas no zieda izveidojas zilganmelna oga ar daudzām sēklām. Lapas kāts ļoti īss vai tās sēdošas, mala gluda, gals īsi smails, pamats ķīļveida. Lapas dzīslojums plūksnaini tīklains.
Visam augam, tai skaitā ziediem, ir raksturīga nepatīkama smaka. Viss augs ir cilvēkam indīgs, bet īpaši lapas un ogas. Tajā ir saponīni, kas izraisa sāpes vēderā, vemšanu, caureju, sirdsdarbības traucējumus un reiboni.
Meža silpurene
Meža silpurene ir daudzgadīgs, gundegu dzimtas lakstaugs. Nodalījums-segsēkļi, klase-divdīgļlapji. Augs 7-15 cm augsts (ziedēšanas laikā). Viss augs biezi klāts ar pūkainiem matiņiem. Lapas ir ar gariem kātiem, trīs līdz piecstaraini dalītas, virspusē ādainas. Apakšējās attīstās pēc ziedēšanas. Augšējās lapas šķeltas lineārās plūksnās. Pēclapas ar gariem kātiem, noziedēšanas nogatavojas iegareni augļi pie kuriem saglabājas 3-5 cm gari, spilvaini irbuļi, bet visa augļkopa pēc augļu nogatavošanās lēni paceļas uz augšu, un augs var sasniegt pat 45 cm garumā. Auglis — riekstiņš ar irbuli.
Lapu rozetes izaug pēc auga noziedēšanas.
Ziedi pa vienam stublāja galā, sākumā tie ir šauri zvanveidīgi, vēlāk atveras, sasniedzot 7-9 cm platumu. Ziedi tumši vai gaiši violeti, pa vienam. Zied aprīļa beigās, maija sākumā
Spēcīgs saknenis.
…
