Madaras (latīņu: Gálium) ir viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu lakstaugu (retāk puskrūmāju) ģints, kas pieder rubiju dzimtai un ir izplatīta visā pasaulē, pamatā Eirāzijas un Ziemeļamerikas mērenā un aukstā klimata reģionos, dažas sugas arī Ziemeļāfrikā. Raksturīga skaraina ziedkopa no divdzimumu kārtnajiem ziediem. Kopējais sugu skaits — ap 400. Dažām sugām ir ārstniecisks pielietojums, bet daudzas ir nezāles.
Latvijā bieži sastopama ir baltā madara (Galium album), kurai ir piramidāla un blīva ziedkopa no baltiem ziediem ar īsiem ziedkātiem; lapas (lineāri iegarenas) ir sakārtotas pa 8 mieturī uz stāva vai pacila stublāja, kas mēdz sasniegt 1 m garumā. Baltā madara zied no jūnija līdz oktobrim.
Viss svarīgākā loma, ko bites spēlē dabā ir tas, ka tās apputeksnē augus. Ja augi neziedētu tiem neveidotos lapas. Nenotiktu fotosintēzes process un neveidotos skābeklis. Protams bez bitēm ir kamenes, taču tās nespēj veikt tik daudz darba cik bites. Bet kā bites to dara? Kad bite nolaižas uz zieda sūkt nektāru notiek ziedu apputeksnēšana, bet ja bite dodas vākt ziedputekšņus notiek pilnīga ziedu apputeksnēšana. Lielākā daļa bišu ir pūkainas, to matiņiem piemīt elektrostatiskā strāva, kas palīdz pievilkt ziedputekšņus pie matiņiem. kas aug ne tikai uz ķermeņa, bet arī uz kājām. Ik pa laikam bites savāktos ziedputekšņus aiznes uz stropu, notīra un savāc speciālās šūnās. Liela daļa bišu vāc ziedputekšņus no daudziem, dažādiem augiem, bet ir bites, kas apmeklē tikai noteikta auga ziedus. Ziedu apmeklēšana var būt bīstama nodarbošanās. Ziedu kausos mēdz slēpties dažādas vaboles un zirnekļi, kas uzbrūk bitēm. Meklējot ziedus, bites var nomedīt putni un citi plēsīgi kukaiņi.
…
