"Dzejas" (1932)
Dzeju tik populāru dara:
dzejnieces romantiskā personība
traģiski īsā dzīve apvīta ar zināmu, noslēpumainību
viņas vienkāršā, viegli uztveramā dzeja
Mūžam tiek pretstatīta košā sapņu pasaule un pelēkā ikdiena, jaunības ideāli un apnicīgās dzīves bezcerība dvēseles daiļums un miesas nīcība
Skujiņas lirikā pasaule tiek tēlota vai nu kā labirints vai sprosts, no kura gaužām grūti ir atrast izeju.
Dzejnieces darbi krājumā iznākuši tikai pēc viņas nāves.
"Krizantēmu sniegs" (2007)
Dzejnieces piemiņai veltītais rakstu, atmiņu fragmentu un vēstuļu krājums:
turpina viņas mīta uzturēšanu
atklāj dažādus visai pretrunīgus veidus, kā iespējams raudzīties uz viņas leģendu.
Grāmatā sakopoti:
fragmenti no Skujiņas dienasgrāmatām
dažādi agrāk publicēti un nepublicēti raksti par dzejnieces dzīvi un dzeju.
Skujiņas dzejas un vēstuļu lasījumi atklāj dzejnieces identitātes meklējumus un cīņu par pašrealizāciju.
Dzejoļa analīze
Dzejolis apraksta cilvēkus, kuri ir aktīvi un motivēti, tie, kas netērē laiku, bet sniedzas pēc saviem mērķiem.
Liriskais ES pārdzīvo, ka viņa drauga dzīve ir strauja, jo tādu draugu var viegli zaudēt, nespējot tikt līdzi tādam dzīves tempam.
Dzejolī izmanto metaforas (skumju važas) un salīdzinājumu (spārni straujāki kā bezdelīgai).
Dzejolis sastāv no 3 pantiem. Pantos 4, 3 un 2 rindas, ir izmantotas atskaņas.
Dzejolis nav zaudējis savu aktualitāti, jo katrs cilvēks dzīves laikā satiek draugus, kas spēj pielāgoties jauniem apstākļiem un nenožēlot savu rīcību.
Mans draugs
Mans draugs ir tas, kas neprot dzīvot,
kam spārni straujāki kā bezdelīgai,
kas skumju važas iesviež vējos brīvos
un skanēt liek pat satrūkušai stīgai.
Mans draugs ir tas, kam acīs sapņi kvēlo,
kas atstāj dzimto krastu, meklē jaunu zemi
un bijušā nekad vairs nenožēlo,
kas mīlē dzīvi, pelēko un lēto,
un gavilēm sveic dienu neredzēto.
…
