Tautasdziesmas par audzināšanu:
Aijā, mani mazi bērni,
Kad jūs lieli uzaugsiet?
Kad jūs darbus darīsiet,
Kad jūs tēvam klausīsiet?
Kamēr māte viesi vada,
Tikmēr bērni gaļu cep!
Iztek tauki ugunī,
Vidžu, vidžu, čurks!
Visas pļavas aiz upītes
Pilnas zīda pavedienu:
Zirneklītis sagšas auda
Mūsējām māsiņām.
Es nelaužu liepas zaru,
Ne ieviņas baltu ziedu:
Lai uzaugu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedēju.
Es aizgāju odziņās
Ar mazo bāleliņu;
Kur’ odziņu ieraudzīju,
To rādīju brāliņam.
Cielaviņa galvu glauda
Ezeriņa maliņā;
Man saglauda māmuliņa
Istabiņas dibinā.
Paēduši, padzēruši
Pateiciet Dieviņam;
Par pie pieniņu, par sviestiņu,
Par balto saules maiz’.
Mana balta māmuliņa
Mani balti audzināja:
Apvilkusi baltu kreklu,
Pacēlusi saulītē.
Atšķirības:
Atsķirības ir bērna gods, ko svin ar viesu piedalīšanos. Atšķirībās izbeidz bērna zīdīšanu ar krūti. Tad saaicina īsteniekus (kūmas) un sievas, kas palīdzējušas bērnu kopt un uzraudzīt.
Atšķiršanas laiks izmeklēts, ievērojot zināmus apstākļus. Piemēram, atšķirībām laba reize ir jauna mēness sākums, bet bērnu neatšķir ne pavasarī, ne rudenī. Pēc atšķirībām bērnam pirmo reizi pa īstam apauj kājas.
Audzināšana mūsdienās:
Audzināšana ir līdzīga senajiem laikiem, jo māte ir audzinātāja un padoma devēja. Bet kādreiz bērnus pamācīja ar kādu tautasdziesmu vai dziesmu, bet mūsdienās daudzi vecāki sabar savus bērnus, nevis mīļi pamāca.
Mūsdienās vairs atšķirības nesvin kā svētkus, jo tas vairs nav kā bērna gods. Tas vairs nav kā rituāls. Atšķirībās piedalās tikai māte un bērns.
…
