Bērni ar īpašām vajadzībām

Definīcijas:
Bērni ar īpašām vajadzībām – bērni, kuriem sakarā ar slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisītiem orgānu sistēmas traucējumiem ir nepieciešama papildus medicīniskā un sociālā palīdzība neatkarīgi no tā, vai likuma paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte.
Jauktie uzvedības traucējumi šo jēdzienu lieto, runājot par bērniem ar vāji izteiktu centrālo nervu sistēmas darbības nepietiekamību. Šiem bērniem nav dzirdes, redzes, balsta kustību aparāta specifisku traucējumu, smagu runas traucējumu, viņiem nav garīgās attīstības traucējumu.
Garīgās attīstības traucējumi ir prāta spēju (intelekta) traucējumi, kuri neatjaunojas un nav izārstējami. Tie ir galvas smadzeņu bojājumi vai to darbības traucējumi, kas iedzimst vai rodas dzīves laikā.
Uzvedības traucējums ir organiskas vai sociālas izcelsmes vispārpieņemtām normām neatbilstošs uzvedības modelis, kas atkarībā no izpausmēm nelabvēlīgi ietekmē personas psihosociālo attīstību un sociālo integrāciju.
Delikvents – (tāds, kas izdara pārkāpumus) – ar likuma pārkāpumu saistīts. Delikventa rīcība ir antisociāla. (pretdabiska)
Delikventa uzvedība – bērna un jaunieša reakcija pret pieaugušo un viņu attiecību kopums. Tai raksturīgi pārkāpumi, skolas sistemātiski kavējumi, sīkais huligānisms, nenozīmīgas svešas mantas piesavināšanās, bet šiem pārkāpumiem nav krimināli sodāma rakstura. (Darbs ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem un viņu ģimenēm)
Deviance – rīcības novirze no sociālajām normām, sabiedrībā pieņemtiem standartiem.
…