Bizantija

Pareizticīgo baznīcas tradīcijas (II)
Dievkalpojumi notika grieķu valodā, kuru laikā lasīja bībeli un dziedāja himnas
Lai dziedātāji atcerētos melodijas, tika rādītas neimas – zīmes, kas parādīja melodijas virzību. Mūzikas instrumentus neizmantoja
Baznīcas tika rotātas ar milzīgām mozaīkām, kuras veidoja sīki stikla gabaliņi, galvenais mākslas veids bija svētbildes jeb ikonas
Pastāvēja uzskats, ka pirmie ikonu autori paši redzējuši svētos vai arī viņu tēli parādījušies kā brīnums, tāpēc jaunās ikonas pārzīmēja no vecajām
Ikonās cilvēku sejām bija jābūt mierīgām, augumiem apsegtiem, jo miesas izrādīšana bija grēks

Konstantinopole
Tad, kad Bizantijas imperatoriem bija palikusi vairs tikai galvaspilsēta, viņi to atteicās atdot turkiem, jo izdevīgās atrašanās vietas dēļ tā deva milzīgus ienākumus
Tā atradās jūras šaurumā uz zemesraga, kuram līdzās pletās jūras līcis Zelta rags, kas bija ērta un labi pasargāta osta
Šobrīd šo pilsētu sauc par Stambulu un joprojām tās senāko daļu norobežo mūris, kurā saglabājušies arī Zelta vārti, no kurienes sākas pilsētas galvenā iela
Pilsētas centrā atrodas kolonna, ko Konstantīns uzcēla par godu pilsētas dibināšanai
Vairākās vietās Stambulā ir arī pazemes ūdenkrātuves cisternas
No imperatora pilīm, diemžēl, saglabājušies tikai mūri un mozaīkas
Svētās Sofijas katedrāle mūsdienās ir musulmaņu mošeja
…