Avārijas sekas
Smagākās radioaktīvās vielas un gruveši nosēdās reaktora tuvumā, bet vieglākās – šķelšanās produkti un cēlgāzes, kopā ar vismaz 5 % no 192 tonnām kodoldegvielas, vējš pūta uz ziemeļrietumiem no reaktora. 10 dienu garumā gaisā nonāca liels daudzums radioaktīvo substanču. Tas izraisīja nopietnu sociālo un ekonomisko sabrukumu daļā Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas teritoriju. Lielākoties iedzīvotājus skāra tieši radioaktīvais jods un cēzijs.
Lai arī lielākā daļa materiālu atradās salīdzinoši netālu no reaktora putekļu un gruvešu veidā, tomēr vieglākie materiāli ar vēju tika aiznesti tālāk, pa Ukrainu, Baltkrieviju un Krieviju, daļēji arī Eiropu un Skandināviju.
Tikai 27. aprīlī divos dienā tika evakuēti Pripetas iedzīvotāji, kopskaitā ap 49 000. 14. maijā bija evakuēti jau ap 116 000 iedzīvotāji no teritorijas 30km rādiusā. Apmēram 1000 atgriezās un turpināja dzīvot neoficiāli. Nākamajos gados vēl 220 000 iedzīvotāju tika pārvietoti uz mazāk piesārņotām teritorijām un 30 km zona tika palielināta no 2800km2 uz 4300 km2. Pārvietošana tika veikta pamatojoties uz principu – ne vairāk kā 350 milizīvertu dzīves laikā.
Kompleksa slēgšana
Elektroenerģijas deficīta dēļ 3 reaktors darbojās līdz pat 2000. g. 2. reaktors tika slēgts 1991. g. pēc turbīnu zāles ugunsgrēka, 1. reaktors 1997. g.
Pēc Pripetas evakuācijas spēkstacijas darbinieku un viņu ģimeņu vajadzībām tika uzcelta jauna pilsēta Slavutiča 30 km attālumā no kompleksa. Pēc neoficiāliem datiem 2007. gadā aizlieguma zonā dzīvoja 314 cilvēki, no tiem 163 Černobiļas pilsētā ar vidējo mūža ilgumu 63 gadi.
Negadījums izraisīja lielāko nekontrolējamo radioaktīvo vielu noplūdi civilās operācijas laikā visā cilvēces vēsturē. Seku likvidēšanai tika iztērēti ap 500 miljardi ASV dolāru un šis skaitlis turpina pieaugt. Avārijas seku novēršanā piedalījās ap 600 000 cilvēku. Avārija spēcīgi iedragāja gan PSRS ideoloģiju, gan ekonomiku, tādējādi kļūstot par vienu no PSRS sabrukuma cēloņiem.
…
