Pacientu aprūpe
Iesaistiet cilvēku (pēc viņa iespējām) ikdienas uzdevumu veikšanā, tas palīdzēs saglabāt vecā cilvēka pašcieņu, neskatoties uz to, ka, slimībai progresējot, pasliktinās pašaprūpes spējas, tajā skaitā spējas tikt galā ar sadzīvi. Iesaistot veicamo uzdevumu izpildē, darbības paskaidrojiet soli pa solim - šādi cilvēkam mazināsies satraukums un apjukums, kas varētu rasties.
Dodiet pietiekami laika darbībām, kuras cilvēks veic patstāvīgi, citādi tas var sagādāt apjukumu un papildu psiholoģisku spriedzi.
Ārstēšana
Atkarībā no demences formas un smaguma pakāpes ārsts var nozīmēt specifisku farmakoloģisko ārstēšanu – holīnesterāzes inhibitorus (donepezilu, rivastigminu, galantaminu) vai N-metil-D-aspartāta receptoru antagonistu (memantīnu). Tomēr jāatzīmē, ka diemžēl Latvijā minētie preparāti nav valsts kompensēti. Psihisku simptomu (uzvedības traucējumu, depresijas) korekcijai ārsts var arī nozīmēt antidepresantus un/vai jaunākās paaudzes antipsihotiskus līdzekļus kursu veidā.
Taču jāņem vērā, ka pieejamā farmakoterapija sniedz mērenu simptomātisku efektu, proti, tā mazina slimības izpausmes, nevis ārstē tās cēloni.
Liela nozīme ir arī nefarmakoloģiskajai ārstēšanai – palīgierīču izmantošana atgādinājumam (kalendārs, tāfele, speciālas vietas noteiktiem priekšmetiem), vizuālas informācijas izmantošana (fotogrāfijas u.c.), mūzikas terapija, socializācija un kognitīvā stimulācija un regulāri aerobi vingrinājumi (pastaigas, peldēšana).
Slimībai progresējot, var rasties nepieciešamība pēc ievietošanas sociālās aprūpes iestādē, kad slimnieka kopšana mājas apstākļos kļūst objektīvi neiespējama.
…
